No amata atbrīvoti Mardinas, Batmanas un Šanliurfas ils Halfeti rajona mēri.

Visi trīs mēri martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti no kurdu partijas DEM. Vēlēšanās opozīcijas kandidāti uzvarēja vairākās Turcijas pašvaldībās, arī Stambulā.

Ahmets Tirks kļuva par Mardinas mēru, Gilistans Seniks uzvarēja Batmanā un Mahmets Karajilans sāka vadīt Halfeti pašvaldību.

Iekšlietu ministrija mēru atlaišanu pamatoja ar vairākām izmeklēšanām pret trim politiķiem saistībā ar terorismu no dalības bruņotā teroristu grupējumā līdz terorisma propagandas izplatīšanas aizliegtā kurdu separātistu grupējuma “Kurdistānas Strādnieku partija” (PKK) interesēs.

Prominentais kurdu politiķis Tirks amatu iepriekš zaudējis jau divas reizes. Maijā viņam piesprieda desmit gadu cietumsodu apsūdzībās par dalību PKK saistībā ar 2014.gada protestiem, uz kuriem aicināja DEM priekštece HDP, lai piespriestu Turcijas valdību glābt Kobani, Sīrijas ziemeļaustrumos, kurai tolaik uzbruka džihādistu grupējums “Isllāma valsts”.

Viņi atlaisti pēc tam, kad opozīcijā esošās centriski kreisās Republikāņu tautas partijas (CHP), kas guva uzvaru 31.martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, pārstāvis Ahmets Ezers tika aizturēts aizdomās par saistību ar PKK.

64 gadus vecais Stambulas Esenjurtas rajona mērs tika aizturēts trešdien un viņa vietā ātri tika iecelts pilnvarnieks.

Gan CHP, gan DEM, kas viņa aizturēšanu nosodīja kā “politisku apvērsumu”, protestēja pret, viņuprāt, politiski motivētu mēra aizturēšanu.

Turcijas valdība ir atcēlusi desmitiem ievēlētu kurdu mēru un aizvietojusi viņus ar pilnvarniekiem.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pagājušajā nedēļā pauda atbalstu sabiedrotās galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) aicinājumam kurdiem, norādot, kas tas paver “iespēju logu”.

MHP līderis Devlets Bahčeli iepriekš negaidīti aicināja PKK eslodzīto līderi Abdullu Edžalanu ierasties parlamentā un nosodīt terorismu un paziņot par PKK izformēšanu. Edžalans atrodas ieslodzījumā kopš 1999.gada.

Turcijas prezidents paziņoja, ka plāno pilnībā izsvītrot konfliktu ar kurdiem no valsts dienaskārtības, ja radīsies tāda iespēja. Viņš piebilda, ka tas būtu viņa politiskās karjeras vainagojums.

Taču Erdogans uzsvēra, ka šis aicinājums neattiecas uz “terora baroniem” Irākā un Sīrijā.

PKK kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvības. Gan Turcija, gan ASV un Eiropas Savienība (ES) uzskata to teroristisku organizāciju.