Ugunsgrēks, kas izcēlās pagājušajā piektdienā dabas rezervātā, kļuvis par lielāko Beļģijā pēdējos simts gados. Ugunsgrēka izcelšanās cēlonis vēl nav noskaidrots.

Nedēļas nogalē ugunsgrēks izpletās 3000 hektāru platībā, izdedzinot priežu mežu, kūdrājus un pārgājienu takas.

Liesmu dzēšanā iesaistīti simtiem ugunsdzēsēju, kuriem, strādājot dienu un nakti, ir izdevies apturēt ugunsgrēka tālāku izplatīšanos. Ugunsdzēsējiem palīgā atsūtītas specializētās lidmašīnas no Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas un Nīderlandes, taču zemo mākoņu dēļ otrdien tās praktiski nebija iespējams izmantot.

Periodiskais lietus palēninājis ugunsgrēka izplatīšanos, paaugstinot gaisa mitruma līmeni, taču laikapstākļi kopš pirmdienas būtiski apgrūtina dzēšanu no gaisa.

Eiropā jau vairākas nedēļas plosās postoši savvaļas ugunsgrēki, kurus veicina sausums un karstuma viļņi. Arī Francija, Grieķija, Portugāle un Spānija cīnās ar lieliem ugunsgrēkiem.

Beļģijas amatpersonas brīdinājušas, ka Ljēžas provincē pat pēc ugunsgrēka ierobežošanas būs nepieciešamas nedēļas vai pat mēneši, lai novērstu ugunsgrēka atkārtotu uzliesmošanu.

“Ugunsgrēks deg kūdrā, tātad faktiski atrodas pazemē, dažkārt pat diezgan dziļi,” skaidroja reģiona ugunsdzēsības komandieris Deivids Kovens. “Ik reizi, kad mēs savandām augsni, piemēram, nocērtot koku un atklājot zemi, ugunsgrēks var atkārtoti uzliesmot. Mēs darām visu, kas mūsu spēkos, izmantojot pieejamos resursus, bet mēs apzināmies, ka tas prasīs ilgu laiku,” viņš piebilda.