Šujoku par prezidentu ievēlēja parlaments 2024. gadā ar toreizējā premjerministra Viktora Orbāna labēji populistiskās partijas “Fidesz” atbalstu.

Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars vairākkārt aicināja Šujoku atkāpties, uzskatot viņu par neleģitīmu marioneti. Kad Šujoks atteicās atkāpties, Maģara centriski labējā partija “Tisza”, kurai parlamentā ir divu trešdaļu vairākums, šonedēļ pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz nekavējoties pārtraukt Šujoka pilnvaru termiņu. Šujokam bija piecas dienas, lai parakstītu grozījumus, ko viņš izdarīja pēdējā dienā pirms piecu dienu termiņa beigām. Maģars bija paziņojis, ka pretējā gadījumā “Tisa” parlamentā ierosinās impīčmenta procedūru.

Šujoka pilnvaru termiņš oficiāli beigsies pusnaktī, kad parlamenta spīkere Agnese Forsthofere automātiski pārņems viņa pienākumus, līdz likumdevēji ievēlēs jaunu prezidentu, kas jāizdara 30 dienu laikā.

Jau ziņots, ka jūnijā Ungārijas parlaments pieņēma konstitūcijas grozījumu, kas liedz premjerministram būt amatā vairāk nekā divus četru gadu termiņus, tādējādi bloķējot iespējamo Orbāna atgriešanos valdības vadītāja amatā.

Maģars ir solījis, ka tiks izstrādāta un pieņemta jauna valsts konstitūcija.