Budžeta komiteja pagarinājusi valdības nākamā gada tēriņu izskatīšanu, reaģējot uz Konstitucionālās tiesas trešdienas spriedumu, ar kuru atzīts, ka valdība rīkojusies antikonstitucionāli, lemjot par savas klimata politikas finansēšanu.

Tomēr avoti valdībā centušies aģentūru DPA pārliecināt, ka galīgais balsojums Bundestāgā par nākamā gada budžetu notikšot vēl šogad.

Opozīcijā esošie konservatīvie – kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsas partija Kristīgi sociālā savienība (CSU) – pēc tiesas sprieduma pieprasījuši budžeta izskatīšanas procedūru atlikt uz ilgāku laiku.

Valdība to noraidījusi, apgalvojot, ka tas varot novest pie situācijas, kad valsts iestādes nāksies finansēt mēnesi pēc mēneša pagājušā gada tēriņu ietvaros, apdraudot atbalsta sniegšanu Ukrainai un Izraēlai.

Tiesa atzinusi, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai atvēlēto 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla.

Vācijās konstitūcija stingri ierobežo jaunu valsts parādsaistību uzņemšanos.

Lai novērstu pandēmijas sekas federālā valdība palielināja 2021. gada budžetu, apgalvojot, ka konstitūcijā noteikto valsts parāda griestu atcelšana esot attaisnojama, jo pandēmija radījusi ārkārtēju situāciju.

Lai izvairītos no jaunu parādsaistību uzņemšanās, koalīcija, kuru veido sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), 2022. gadā panāca Bundestāga lēmumu, ar kuru ar atpakaļejošu datumu pandēmijas seku novēršanai atvēlētie, taču neiztērētie līdzekļi tiek novirzīti valdības ambiciozās klimata politikas finansēšanai.

Bundestāga deputāti, kas pārstāv CDU/CSU, apstrīdēja šo lēmumu Konstitucionālajā tiesā, kura trešdien viņu prasību apmierināja.

Lai gan komitejas sēde galīgā budžeta projekta sagatavošanai notiks, kā paredzēts, ceturtdien, nākamnedēļ otrdien paredzēta papildu sēde ekspertu uzklausīšanai, bet galīgais lēmums tiks pieņemts divas dienas vēlāk īpašā sēdē, kas notiks attālināti.

Tikmēr CDU pārstāvis Matiass Midelbergs sabiedriskajam radio “Deutschlandfunk” ceturtdien norādījis, ka visa valdības budžeta plānošana ir sagruvusi un ka spriedums radījis “milzu problēmas”.

Viņš pieļāvis, ka tas skars ne tikai klimata pārmaiņu ierobežošanai atvēlētos 60 miljardus, bet arī 200 miljardus, kurus kanclera Olafa Šolca vadītā valdība paredzējusi Ukrainas kara izsauktās enerģētikas krīzes risināšanai un kas rasti, veicot līdzīgu līdzekļu pāradresēšanu.

Midelbergs aicinājis Finanšu ministriju paskaidrot, kādi secinājumi izdarīti no tiesas sprieduma, un apsūdzējis valdību par centieniem notušēt sprieduma nozīmi.

Spriedums ir arī zīme, ka FDP vajadzētu gāzt pašreizējo koalīciju, no tās aizejot, piebildis opozīcijas politiķis.

Tikmēr Federālās vides pārvaldes (UBA) vadītājs Dirks Mesners paziņojis, ka radušos caurumu budžetā iespējams aizlāpīt, apcērpot subsīdijas fosilajām degvielām.

“Papildu finansiāla manevra telpu var rast, ja federālā valdība ātri samazinās subsīdijas, kas kaitē videi un klimatam,” izteicies Mesners.

Saskaņā ar viņa aplēsēm šo subsīdiju apmērs 2018. gadā sasniedzis 65 miljardus eiro.

Viņš norādījis, ka G7 2016. gada maijā vienojās līdz 2025. gadam pārtraukt naftas, dabasgāzes un ogļu subsidēšanu.

Mesners konkrēti minējis nodokļu atlaides dīzeļdegvielai, kas tika ieviestas, lai veicinātu ar dīzeļdzinējiem aprīkoto automašīnu tirdzniecību, bet tagad bremzē pāreju uz elektromobiļiem.