Dokuments satur aicinājumu federālajai valdībai izstrādāt likumprojektu, kas federālajā līmenī piešķirtu ilgstoši Vācijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības.

“Die Linke” arī aicina sadarbībā ar federālajām zemēm piešķirt ārvalstniekiem balsstiesības zemju un municipālajās vēlēšanās.

Šobrīd Vācijā uzturas aptuveni 14 miljoni ārvalstnieku, kas sastāda apmēram 17% no iedzīvotāju kopskaita.

Lai piešķirtu ārvalstniekiem balsstiesības, nepieciešams izdarīt grozījumus Vācijas konstitūcijā, kas šobrīd vēlēšanu tiesības paredz vienīgi Vācijas pilsoņiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) līgumiem, ES pilsoņiem ir balsstiesības municipālajās vēlēšanās, taču trešo valstu pilsoņiem tādu nav.

“Die Linke” apgalvo, ka viņu priekšlikums ļaušot uzlabot politisko pārstāvniecību, stiprināšot sabiedrības līdzdalību un palielināšot demokrātisko leģitimitāti, jo šobrīd miljoniem iedzīvotāju neesot iespējas ietekmēt valsts politiku.

Kreisie ekstrēmisti arī apgalvo, ka 1990. gada Konstitucionālās tiesas spriedums, ar kuru noteikts, ka balsstiesības ir vienīgi “Vācijas valsts tautai”, esot novecojis.

“Kreiso” ieceri jau asi nosodījusi labējā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD).

Bundestāga deputāts Martins Ziherts norādījis, ka “Kreisie” nav nekas cits kā kādreizējās Austrumvācijas komunistu un “Berlīnes mūra slepkavu” Sociālistiskās vienības partijas (SED) turpinājums.

Viņi pat vairs neslēpj, ka vēlas atbrīvoties no vāciešiem un aizstāt tos ar jaunu tautu un vēlētājiem, uzsvēris Ziherts.

Pētījumi apliecina, ka vēlētāji ar imigrantu izcelsmi Vācijā sliecas balsot par kreisajām partijām, tajā skaitā sociāldemokrātiem (SPD), zaļajiem un “Die Linke”, kamēr etniskie vācieši pamatā atbalsta labējās partijas.