Merca pusstundu ilgā runa tika vairākkārt pavadīta ar arodbiedrību aktīvistu svilpieniem, nosodošiem starpsaucieniem un noraidošiem smiekliem.

Viņš izklāstīja valdības plānus pārstrukturēt pensiju sistēmu, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, un aicināja uztvert reformas nevis kā draudu, bet kā iespēju.

“Mēs nevaram vienkārši turpināt tādā pašā garā, kā to darījām pēdējos 20 gadus,” uzsvēra kanclers.

“Lai nodrošinātu Vācijas turpmāko labklājību, steidzami nepieciešams veikt reformas.”

Vācijai “jāatrisina strukturālās problēmas, ko mēs esam atlikuši daudzus gadus”, norādīja Mercs, atzīstot, ka pensiju reforma, ko plānots veikt šovasar, kļūs par federālās valdības visgrūtāko uzdevumu.

Viņš uzsvēra, ka valsts pensiju samazināšanu plānots veikt bez ļauna nolūka, bet vadoties no “demogrāfiskajiem datiem un matemātikas”.

Mercs norādīja, ka nepieciešams mainīt visu trīs pensiju sistēmas komponentu – valsts, korporatīvās un privātās pensijas – savstarpējās attiecības.

Valsts pensijai jākalpo tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, bet vienlaikus jānostiprina divi pārējie pensiju sistēmas pīlāri – uzņēmumu pensijas un privātie pensiju uzkrājumi.

Tikai tādā veidā var garantēt drošu pensiju ilgtermiņā.

“Es arī ceru, ka strādājošie izrādīs gatavību pārmaiņām,” teica Mercs.

“Tikai tā mēs varēsim saglabāt mūsu vispārējās labklājības valsti.”

Viņš brīdināja, ka pārmaiņas nozīmēs arī katra piekāpšanos.

“Pretī mēs iegūsim ļoti daudz” – drošību un dzīves kvalitāti nākamajām paaudzēm, uzsvēra kanclers.