Prokuratūra tomēr konstatējusi, ka kuģim bijuši vairāki tehniski defekti.

Jau ziņots, ka 2025. gada 26. janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums tika konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Saistībā ar kabeļa bojāšanu Zviedrijas varasiestādes bija aizturējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi “Vezhen”, bet Zviedrijas prokuratūra vēlāk noraidīja sabotāžas iespējamību un kuģi atbrīvoja, vienlaikus gan atzīstot, ka tas izraisīja šo bojājumu.

Bulgārijas kuģniecība “Navigation Maritime Bulgares”, kurai pieder kuģis, noliedza apzinātu kabeļa sabojāšanu.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists paziņoja, ka kabeļu bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu sakritība – laika apstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums. “Izmeklēšana liecina, ka tas bija negadījums,” viņš piebilda.

Prokuratūra norādīja, ka izmeklēšanā tika izanalizēta “Vezhen” “melnā kaste”, tika nopratināti vairāki cilvēki un izpētīts video, kurā redzams kabeļu bojājums.

Naktī, kad kabelis tika bojāts, Baltijas jūrā bija ļoti slikti laikapstākļi.

Kuģa enkurs parasti tiek nostiprināts ar trim neatkarīgām drošības ierīcēm, taču divas no tām jau kādu laiku nedarbojās. Vienīgā funkcionējošā ierīce, kas turēja enkuru vietā, salūza pēc tam, kad 25. janvārī plkst. 4.11 to skāra liels vilnis. Rezultātā enkurs un ķēde tika pilnībā atlaisti, izraisot kuģa gaitas palēnināšanos un pakāpenisku kuģa pagriešanos, noskaidrots izmeklēšanā.

“Tā kā tobrīd bija ieslēgts kuģa autopilots, autopilots to kompensēja. Neviens trauksmes signāls cilvēku uz komandtiltiņa par notikušo neinformēja,” norādīja prokuratūra.

Nākamajā dienā kuģis pie Gotlandes piekrastes brauca pāri kabelim, un tā enkurs to pārrāva. Tāpēc iespējams secināt, ka kabelis netika sabojāts tīšām, skaidroja Ljungkvists.

2025. gada pavasarī Zviedrijas izmeklēšanas secinājumi tika iesniegti Latvijas iestādēm, kuras veic savu izmeklēšanu.