Pēc viņa teiktā, Krievijas oficiālajos datos budžeta deficīts novērtēts par 30 miljardiem ASV dolāru līdzvērtīgu summu mazāks par faktisko, savukārt Krievijas Centrālā banka par zemu novērtē inflāciju.

Saskaņā ar Zviedrijas izlūkdienesta datiem gada inflācija ir tuvāka galvenajai procentu likmei 15%, nevis oficiālajam gada inflācijas rādītājam 5,86%.

Turklāt Zviedrijas izlūkdienests saskatījis finanšu rādītājus, kas varētu liecināt par banku krīzi nākotnē, norādīja Nilsons. Par kādiem parametriem ir runa, viņš neprecizēja. Šajā jautājumā Zviedrijas izlūkdienests ir vienisprātis ar Vācijas Ārējās izlūkošanas dienestu (BND), raksta “Financial Times”.

Krievijas tautsaimniecība ir tālu no atveseļošanās, neraugoties uz naftas cenu kāpumu, ko izraisīja karš Tuvajos Austrumos, uzskata Nilsons.

Viņš lēš, ka budžeta deficīta segšanai Krievijai nepieciešams, lai “Urals” naftas cena gadu saglabātos virs 100 ASV dolāru par barelu. Turklāt, lai mazinātu citas ekonomikas problēmas, nafta par šādu cenu būtu jātirgo vēl ilgāk.

Krievija “dzīvo parādos”, teica Nilsons. “Krievijas ekonomika var nonākt tikai vienā no diviem scenārijiem – ilgtermiņa recesija vai satricinājums. Abos gadījumos tā turpinās lejupejošu trajektoriju finanšu katastrofas virzienā,” piebilda Zviedrijas izlūkdienesta vadītājs.