Šodien, 27.aprīlī Liepājā Kurzemes vizītes ietvaros viesojas Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Tikšanās laikā Domē viesi virtuāli tika iepazīstināti ar aktuālākajiem Liepājas pilsētā īstenotajiem Eiropas fondu atbalstītajiem projektiem.

Kā portālu informē  domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka, tad Uldis Sesks sarunā norādīja, ka iepriekšējā fondu plānošanas periodā pašvaldība dažādiem infrastruktūras atjaunošanas un citiem projektiem piesaistījusi vairākus simtus miljonu ES finansējuma un nākotnē šādiem projektiem līdzekļi no pilsētas budžeta nebūs jātērē. Tomēr nākošais plānošanas periods rada bažas dēļ neskaidrās projektu saskaņošanas procedūras un sarežģītās sistēmas.

“Kā spilgtu piemēru var minēt viena ielas krustojuma rekonstrukcijas saskaņošanas procedūru, kurā tiek iesaistītas vairākas ministrijas. Apakšzemes komunikāciju nomaiņa, piemēram, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, ielu apgaismojums – Ekonomikas ministrijas, siltumtrašu nomaiņa – Finanšu ministrijas, savukārt, satiksmes organizācijas risinājumi – Satiksmes ministrijas pārziņā. Projekta saskaņošanas procedūra atšķiras, un projekta vadītājam jākļūst par cirkus mākslinieku, lai neviena no izmestajām bumbiņām nenokristu zemē un nesanāktu tā, ka sākumā ir nauda krustojuma asfaltēšanai, bet nauda komunikāciju izbūvei tikai pēc tam,” sarežģīto birokrātiju skaidro Domes priekšsēdētājs.

U.Sesks arī norādīja, ka daži pilsētvidei un arī ekonomiskajai attīstībai aktuāli projekti tiek bremzēti vai pat noraidīti dēļ neskaidriem argumentiem vai izpratnes trūkuma. Kā piemērs tika minēta Čakstes laukuma rekonstrukcija, kas ietver dažādu vides objektu izbūvi, strūklakas un teritorijas labiekārtojumu. Šī brīža pretargumenti projektam no Finanšu ministrijas puses ir, ka šis nav saimnieciskas dabas projekts, pie tam mazās arhitektūras formas no ES fondu līdzekļiem netiek atbalstītas. I.Šteinbuka piekrita Liepājas pašvaldības viedoklim, ka laukuma pievilcība ir saistīta ar tūrisma jomas attīstību un līdz ar to nodarbinātību, bet strūklaku un soliņu dalīšana arhitektūras vai labiekārtojuma objektos nav pamatota.

Kā svarīgu aktualitāti nākošajam plānošanas periodam U. Sesks nosauca kurortoloģijas attīstības iespējas ar ES fondu atbalstu : ”Jau tagad esam atpalikuši no mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kas uz kurortoloģijas, kā svarīgas tūrisma nozares un darba vietu radīšanas iespējas lika lielu uzsvaru. Liepājai un visai Latvijai būtu, ko piedāvāt šajā nozarē, taču uzņēmēji bez valsts, pašvaldības vai Eiropas fondu atbalsta šo nozari pacelt nav spējīgi”. I.Šteinbuka rosināja Liepājas pašvaldībai sekot līdzi kurortoloģijas nozares iekļaušanai Latvijas Nacionālā attīstības plānā, kā arī  apņēmās iespēju robežās sekot līdzi šai tēmai.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka izrādīja interesi par vairāk projektiem Liepājā, īpaši, kas saistīti ar energoefektivitātes jautājumiem un namu siltināšanu. I.Šteinbuka bija informēta par Liepājas panākumiem dzīvojamo namu siltināšanas aktivitātēs un vienlaikus birokrātiskajām problēmām projektu īstenošanā, ar ko nākas saskarties Liepājas pašvaldībai un iedzīvotājiem.  EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja apstiprināja, ka šīs sistēmiskās problēmas ir zināmas, bet to ietekmēšana vai mainīšana ir Ministru kabineta rokās. ”Šādi Liepājas piemēri var veicināt sistēmiskus uzlabojumus,” atzina I.Šteinbuka. Sarunas noslēgumā Domes priekšsēdētājs un EK pārstāvniecības Liepājā vadītāja vienojās par priekšlikumu sagatavošanu, kas ar EK pārstāvniecības Latvijā starpniecību būtu nosūtāmi Ministru kabinetam un atbildīgajām ministrijām, kā arī Eiropas atbildīgo dienestu izvērtējumam.