Otrdiena, 25. janvāris Sigurds, Zigurds, Sigvards
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Pašvaldības uzņēmumos un bērnudārzos – vieniem brīvdienas, citiem darba pilnas rokas

Pašvaldības uzņēmumos un bērnudārzos – vieniem brīvdienas, citiem darba pilnas rokas
Kamēr zālē nav ne mākslinieku, ne skatītāju, "Lielā dzintara" tehniskie darbinieki skatuves grīdu sagatavo eļļošanai. Priekšdarbs – grīdas mazgāšana, strādā (attēlā) Aigars Gertsons, Sindija Galdika un Sandra Lauberte. (Foto: Egons Zīverts)
02.04.2020 06:00

Atslēgvārdi

Kas varēja, devās atvaļinājumā, kas ne, padara darbus, kam normālās ikdienas aizņemtībā nebija laika. Daži cilvēki tomēr darba vietu jau ir zaudējuši – šāda aina veidojas pēc sarunām ar pašvaldības uzņēmumu vadītājiem un Izglītības pārvaldes vadītāja vietas izpildītāju Ingu Ekuzi.

Gatavo metodiskos materiālus

“Pašlaik par dīkstāvi nevar runāt, pienākumi ir pārplānoti,” stāsta I. Ekuze, jautāta, ko tagad dara ārkārtējās situācijas dēļ slēgto bērnudārzu personāls. Daļa bērnudārzu audzinātāju un auklīšu ir devušās kārtējā atvaļinājumā. Strādāt palikušie pedagogi gatavo metodiskos materiālus, auklītes un apkopējas uztur telpās tīrību. “Darba patiešām ir daudz, jo visu ikdienā nevar paspēt izdarīt.” Viņa piemēram min “Pozitīvo sajūtu telpu”, kuras darbinieki gatavo metodiskos līdzekļus, informatīvos materiālus tam, lai varētu uzrunāt sabiedrību, nākamos apmeklētājus, kad krīzes situācija būs beigusies. “Tāpat arī skolās. Nav tā, ka tur nav neviena skolotāja, kāds aiziet uz klasi pēc materiāliem, līdz ar to telpas tāpat ir jāuzkopj, un ir doti norādījumi, kā tas ir jādara, strādājot dežūrrežīmā.”

Vairākos pašvaldības bērnudārzos ēdināšanu nodrošina Izglītības pārvaldes algoti pavāri. Tie, kuriem tagad darba nav, ir apmaksātā atvaļinājumā, pārējie aizvien vēl strādā tajos bērnudārzos, kuros atvērtas dežūrgrupas. Kopā pašvaldībai ir 21 bērnudārzs, no tiem darbība vēl daļēji notiek četros.

Taču pārvaldes pārstāve atzīst, ka pašlaik iestāžu darbs ir organizēts, rēķinoties ar īslaicīgu, ar viena mēneša ārkārtējo situāciju, kāda pašlaik noteikta līdz 14. aprīlim. Ja valdība to pagarinās, tad “jāsāk domāt, kā rīkoties”.

Par sevi atgādina feisbukā

Liepājas Leļļu teātris, tā vadītājas Leldes Vīksnas vārdiem, atrodas dīkstāvē. “Satiekos ar dažiem kolēģiem reizi nedēļā, lai parakstītu dokumentus. Ikdienā strādāju no mājām,” viņa pastāsta par sevi un turpina, “aktieri filmē interesantas lietas, liek feisbukā mūsu mājaslapā, rāda, ko bērniem darīt. Ja ārkārtējā situācija turpināsies, domāsim par kādas izrādes filmēšanu, varbūt piedāvāsim to iegādāties vietnē bezrindas.lv. Negribam, ka mūs aizmirst. Ceram, ka varēsim turpināt darbu pie jauna iestudējuma.” Aprīlī un maijā bija plānotas jaunas izrādes.

No 1. aprīļa darbiniekiem samazinātas algas, aktieriem gan ne – viņiem tāpat ir mazāk ienākumu, palikusi vien pamatalga, nav vairs piemaksu par spēlētām izrādēm, jo tās nenotiek. “Negribu nevienu darbinieku atlaist, mums tagad ir ļoti laba komanda, grūti ir tādu nokomplektēt,” saka L. Vīksna. Leļļu teātrī kopumā strādā 18 cilvēki.

Līdz šim – ļoti daudz darba

Martā koncertzālē “Lielais dzintars” bija ļoti daudz darba – kopš 12. martā izsludināts ārkārtējais stāvoklis, vajadzēja pārvirzīt uz citiem datumiem pasākumus, kuri nevar notikt epidēmijas dēļ. Gada otrā puse, izskatās, būs pārslogota ar notikumiem, pastāsta “Lielā dzintara” valdes loceklis Timurs Tomsons. Sākoties aprīlim, liela daļa darbinieku, piemēram, biļešu kontrolieri, ir devušies atvaļinājumā. No darba aizgājis un bezdarbnieka statusu nokārtojis tikai viens darbinieks, “jo viņam tas bija izdevīgi”.

Turpretī tehniskajiem darbiniekiem pirmo reizi ir iespēja pieķerties dažādiem praktiskiem darbiem, izmantojot to, ka nams ir tukšs: viņi labo skatuvi, eļļo grīdu, veic kosmētiskus remontiņus. “Darba pilnas rokas,” teic T.  Tomsons. Administrācijas darbiniekiem pienākumi turpinās – jāveic obligātie iepirkumi, jāgatavo pārskati par pagājušo gadu, mēneša beigās būs SIA “Lielais dzintars” dalībnieku sapulce, jāgatavojas tai. “Ir, ko darīt un darīt! Algas samazinātas vēl nav, pagaidām visu struktūru saglabājam.” Koncertzālē ir apmēram 60 darbinieku.

Sažmiedz jostu

Darba pašlaik ir ļoti daudz, jo uzņēmumam zūd ieņēmumi un nemitīgi jāseko līdzi, kur vēl kaut ko var ietaupīt, atklāj Liepājas Latviešu biedrības nama vadītāja Vita Hartmane.

“Ēka paliek bez komercnomniekiem, jo dīkstāves laikā viņi var nemaksāt nomu – tāds mums ir kinoteātris un suvenīru veikals,” pastāsta V. Hartmane, neslēpjot, ka uzņēmums jau gatavo budžetu nākamajiem trim mēnešiem, rēķinoties, ka ārkārtējā situācija Latvijā tiks pagarināta.

Tā kā nenotiek kultūras pasākumi, Latviešu biedrības nama trīs kultūras darbinieki ir aizlaisti kārtējos apmaksātajos atvaļinājumos. Pārējie 13 strādā. Tie, kuri nodarbināti ēkas apsaimniekošanā, nāk uz darbu, pieņem atbrīvotās telpas. Pamazām visam namam atslēdz apkuri. “Vairs neīrējam tepiķus, mainām līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,” V. Hartmane min dienišķo rūpju piemērus. Vēl tieši tagad ir pienācis laiks, kad biedrības namam ir jāizstrādā jaunā trīs gadu attīstības stratēģija.

Tomēr pašā pirmajā krīzes nedēļā tika samazinātas trīs štata vietas – atlaida sētnieku, strādnieku, kultūras menedžeri. Šīs štata vietas saistītas ar koncertdārza “Pūt, vējiņi!” apsaimniekošanu, un skaidrs, ka tur darba apsaimniekotājam šogad nebūs. “Pirmais – samazināt resursus,” savelkot kopā stāstīto, teic V. Hartmane.

Gatavojas jaunām izrādēm

Pašvaldības SIA “Liepājas teātris” pašlaik strādā tajā ārkārtējās situācijas termiņā, kāds ir izsludināts – līdz 14. aprīlim. Ja valdība lems to pagarināt, tad būs jālemj citādi, bet vispirms “jāsagaida oficiāls dokuments”, stāsta teātra vadītājs Herberts Laukšteins. Top divi jauniestudējumi, tiem mēģinājumi ar režisoriem Māru Ķimeli un Dmitriju Petrenko “gala periodā notiek onlainā“. Dekorācijām un kostīmiem materiāli ir sagādāti, un top gan tērpi, gan izrāžu scenogrāfija. Citi teātra darbinieki, skatuvnieki, kārto noliktavas, šķūni, dara tādus darbus, kuriem ikdienā nav atlicis laika.

“Mums ir parāds skatītājiem, kuri ir iegādājušies biļetes uz mūsu izrādēm,” atgādina H. Laukšteins, “es pats taisu scenārijus jauniem repertuāra plāniem.”

Savukārt vietu ierādītāji un garderobisti esot devušies atvaļinājumā. No darba atlaisti divi skatuves strādnieki, kuri bijuši pieņemti nesen un kuriem vēl bijis pārbaudes laiks. Ja neiestātos epidēmijas krīze, viņi nebūtu no darba atbrīvoti. “Meklējam iespējas, kur ietaupīt,” neslēpj teātra vadītājs. Tāpēc arī namā daļēji jau ir atslēgta apkure. Algas nevienam līdz šim nav samazinātas. Aktieriem un citiem izrāžu dalībniekiem ir pamatalga, protams, piemaksas par piedalīšanos izrādēs netiek maksātas, jo nav izrāžu. Teātrī kopumā ir nedaudz vairāk par 100 darbiniekiem.

Vienā laivā

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas slēgtas ir pilsētas sporta bāzes, kurās nodarbināts ievērojams skaits cilvēku, piemēram, Liepājas Olimpiskajā centrā ir vairāk par 70 darbiniekiem. “Pašreiz nelabprāt komentētu situāciju, kas attiecas uz darbiniekiem, jo joprojām gaidām informāciju gan no pašvaldības, gan no valsts, proti, kādi būs nākamie soļi. Spriežot pragmatiski, ir sajūta, ka ārkārtējā situācija valstī tiks pagarināta, bet, kamēr nebūs lēmuma, balstāmies uz faktiem. Visa sporta infrastruktūra pilsētā slēgta, un pašlaik daļa darbinieku ir atvaļinājumā. Nestrādā tie, kas tiešā veidā saistīti ar klientu apkalpošanu. Daļa tehniskā personāla joprojām veic savus pienākumus. Negribu vairāk iedziļināties detaļās, jo situācija ir ļoti sarežģīta,” pauž Liepājas Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis.

Sarežģītā situācijā nonākusi arī SIA “OC Liepāja”, kas apsaimnieko piecus futbola laukumus un darbojas atpūtas kompleksā “Draudzība” un sporta veselības centrā. “Mūsu uzņēmumā kopā ir ap 40 cilvēku. Darbs ir sezonāls, proti, no pavasara līdz rudenim. Kad citi strādā, mēs nosacīti atpūšamies. Pavasari neviens nav atcēlis, tas nozīmē, ka laukumos jāpļauj zāle, vai pa tiem kāds skrien vai neskrien. Neviens no darbiniekiem nav atlaists – tie, kam jāpļauj, tie pļauj, bet tie, kam jākārto citas lietas, to arī dara,” pastāsta “OC Liepāja” valdes loceklis Raivo Špaks. Lielākā bēda esot tā, ka vairums no strādājošajiem atvaļinājumus jau ir izņēmuši, un tagad jāstrādā saīsinātā darba režīmā. “Darbiniekiem ir stundu likme, līdz ar to būtu naivi apgalvot, ka viņi atalgojumu saņems pilnā apmērā, jo stadionu darbalaiks ir mainījies.” Iepriekš pirms sezonas sākuma vēl papildus tika pieņemti cilvēki, bet šogad tas nenotika.

“Domāju, ka tagad skatīties uz priekšu nav jēgas. Jāgaida tālākie lēmumi. Šobrīd mēs visi esam vienā laivā. Labi, ka cilvēki ir saprotoši. Vieglākais variants, protams, būtu visus atlaist, taču lietpratēji uz ielas nemētājas. Laukumu kopšana ir specifiska, ne katrs var un prot to izdarīt. Tādēļ darīsim visu, lai saglabātu esošos resursus.”

Futbola laukumu sagatavošanu vasaras sezonai pagaidām krīze neietekmē – stadionā “Olimpija” vakar pļāva zāli.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz