Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Ārsti brīdina, ka nepareiza sauļošanās var radīt nopietnas sekas – no akūtiem apdegumiem līdz ilgām veselības problēmām.
Lai gan saule svarīga labsajūtai un D vitamīna veidošanai, izšķiroša nozīme ir mērenībai un pareizai aizsardzībai.
Klīnikas “Derma Clinic Riga” dermatologs Raimonds Karls uzsver, ka, sākoties saulainajam laikam, cilvēkiem jābūt apdomīgiem un jāņem vērā vairāki būtiski priekšnoteikumi, lai nenodarītu sev pāri:
“Pirmais un svarīgākais – jāizvairās no saules apdeguma. Tas ir sliktākais, ko var nodarīt savai ādai.
Kaut arī bieži šķiet, ka tas uz mums neattiecas, ik gadu saulē apdeg ļoti daudz cilvēku.”
Apdegums izpaužas jau tajā pašā dienā – pēc uzturēšanās saulē vakarā āda kļūst apsārtusi, sūrstoša, niezoša vai sāpīga.
Šāds stāvoklis var ilgt trīs četras dienas, simptomi pakāpeniski mazinās, un pēc aptuveni nedēļas bojātā āda sāk lobīties.
Vienlaikus ārsts atgādina, ka saule spīd ne tikai pludmalē.
Cilvēki bieži vien par ādas aizsardzību sāk domāt vien tad, kad dodas sauļoties, taču ultravioletais starojums iedarbojas arī ikdienā – kad rosās piemājas dārzā, stāda kartupeļus vai puķes, pastaigājas, brauc ar velosipēdu, skrien vai nūjo.
“Ja paredzēts saulē uzturēties ilgāku laiku, nepieciešams atbilstoši sagatavoties – jāliek galvassega, vēlams ar platām malām, lai būtu apēnota seja, ausis un spranda. Jāizvēlas apģērbs, kas nosedz plecus, bet atklātajām ķermeņa daļām – sejai, kaklam, ausīm, rokām, plaukstām un siltākā laikā arī kājām – jāuzklāj saules aizsargkrēms,” piekodina R. Karls.
Tāpat obligātas ir saulesbrilles, jo ultravioletais starojums ietekmē arī acu veselību.
Oftalmologi apstiprinātu, ka lielākā daļa kataraktu saistīta gan ar vecumu, gan arī ar ultravioleto starojumu. Saule piekļuvusi acs lēcai un to apduļķojusi.
Dermatologs iesaka interesēties ne tikai par to, kāda ir gaisa temperatūra ārā un vai gaidāmi nokrišņi, bet arī sekot līdzi ultravioletā starojuma intensitātei – UV līmenim.
Diennakts laikā tas mainās, un laika prognozēs šīs svārstības ir atspoguļotas. Sinoptiķi brīdina par paaugstinātu ultravioleto starojumu, UV indeksa prognozes katrai dienai var atrast Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā.
Arī Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis uz to vērš uzmanību.
“Šodien (15.04. – A. M.) viņš teica, ka
ultravioletā starojuma indekss bijis ap 4,5 vienībām, bet par aizsardzību no saules jāsāk domāt tad, kad tas pārsniedz 3,”
saka R. Karls.
Daudzi nepievērš uzmanību šim rādītājam, un ārsts pieļauj, ka nevērība daļēji izskaidro augsto ādas vēža izplatību un novēlotu rūpēšanos par ādas veselību.
Tāpēc svarīgi ir ne tikai izmantot aizsarglīdzekļus, bet arī plānot aktivitātes atbilstoši saules intensitātei, īpaši cilvēkiem ar gaišu ādu.
Ja iespējams, izvēlēties ārā iet tajās stundās, kad starojums ir mazāks.
Cilvēkiem patīk iedegums – zeltaini brūna ādas krāsa, taču to var panākt arī ar alternatīvu metodi, uzziežot paštonējošo krēmu.
Šo kosmētikas līdzekli drīkst lietot, taču jāatceras: krēms nenodrošina aizsardzību. Āda kļūst tumšāka, bet tas nenozīmē, ka tā ir pasargāta no ultravioletā starojuma.
R. Karls paskaidro D vitamīna veidošanās īpatnības:
tas ādā sintezējas tikai līdz brīdim, kamēr āda vēl nav iedegusi.
Tā ka daudz lietderīgāk ir uzturēties saulē īsu laiku katru dienu – aptuveni 10–12 minūtes –, nevis nedēļas nogalē ilgstoši sauļoties un apdegt. “Iedegums nav vienādības zīme ar D vitamīnu,” uzsver ārsts.
Iedeguma veidošanās
Tas ir dabīgs ādas aizsargprocess. Lai pasargātu ādu no UV starojuma kaitīgās iedarbības un turpmākiem bojājumiem, ādas šūnas melanocīti pastiprināti sāk ražot pigmentu melanīnu, kas padara ādu tumšāku.
Melanīns ir pigments, kas piešķir krāsu arī matiem, acīm un ādai.
Iedegums nevar pasargāt no apdeguma vai citiem ādas bojājumiem.
Pigmenta (melanīna) daudzuma palielināšanās ādā, rodoties iedeguma krāsai, ir ādas bojājuma pazīme.
Uzziņai
UV indeksa līmeņi un aizsardzība
– 0–2 (zems) – aizsardzība nav nepieciešama.
– 3–5 (vidējs) – ieteicams meklēt ēnu, nēsāt cepuri un saulesbrilles.
– 6–7 (augsts) – nepieciešama aizsardzība; ēnā no pulksten 11 līdz 16; saulesbrilles, cepure, saules aizsargkrēms.
– 8–10 (ļoti augsts) – īpaša piesardzība; izvairīties no saules pusdienlaikā.
– 11+ (ekstrēms) – ādas apdegums var rasties dažu minūšu laikā; vēlams uzturēties telpās.
Vairāk pakļauti saules negatīvajai ietekmei
– Lielāks risks ir cilvēkiem ar gaišu ādu, zilām acīm, vasarraibumiem un rudiem matiem.
Cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu ir mazāk melanīna nekā tiem, kuru ādas krāsa ir tumša, un viņiem ir lielākas iespējas saulē apdegt.
– Cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, un mazi bērni, kā arī hroniski slimnieki ir jutīgāki pret UV staru kaitīgo ietekmi.
Maziem bērniem nevajadzētu atrasties saulē!
Piesardzība, uzturoties saulē
– Cilvēkiem ar lielu dzimumzīmju skaitu saulē jābūt piesardzīgiem, bet tie, kuriem bijusi onkoloģiska saslimšana, nedrīkst sauļoties.
– Sauļoties nav ieteicams arī grūtniecēm un cilvēkiem ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī antibiotiku lietošanas laikā un nedēļu pēc zāļu lietošanas.
– Atceries, ka dienvidu zemēs UV staru iedarbība ir stiprāka un jālieto spēcīgāks aizsardzības līdzeklis, saulē uzturies īsāku laiku.
– Ūdens virsma UV starojuma daudzumu dubulto – tas nāk no saules un atstarojas no ūdens. Tāpēc izvēlies aizsargkrēmu ar lielāku aizsardzības indeksu.
– Peldoties atceries, ka UV starojums iekļūst ūdenī 40 cm dziļumā.
Palīdzība saules apdeguma gadījumā
– Apsedz cietušā ādu ar vieglu apģērbu vai dvieli.
– Palīdzi viņam ieiet ēnā vai vēsā telpā.
– Piedāvā dzert vēsu ūdeni (bieži un maziem malkiem).
– Atvēsini apdegušās vietas ar vēsām kompresēm vai peldēm.
– Izvairies no turpmākas saules iedarbības, kamēr apdegums ir sadzijis.
– Izmanto mitrinošos krēmus, alveju vai pēcsauļošanās līdzekli.
– Ja uz ādas virskārtas izveidojušies pūšļi, tos nedrīkst pārplēst; uzsūksies paši un veicinās ādas sadzīšanu.
– Kad pūšļi pārplīst un lobās āda, noņem sausos ādas gabalus un uzklāj antiseptisku ziedi.
Avoti: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Slimību profilakses un kontroles centrs
