Jāņu brīvdienās vien, baudot izklaides uz ūdeņiem, Latvijā dzīvību zaudējuši 11 cilvēki, bet kopā šogad – 55. Liepājas pludmale gan šajā traģisko gadījumu sarakstā nav atrodama, taču, kā saka Pludmales glābšanas dienesta darbinieki, modriem jābūt ik uz soļa, jo līdz lielai nelaimei var būt viens mirklis.

“Vēl tā pa īstam peldēšanās sezona nav sākusies, ūdens ir auksts, un lielākā daļa vēl pagaidām pēc sauļošanās nesteidz veldzēties jūrā. Tā vairāk ir bradāšana pa ūdeni. Šodien laikapstākļi glābējiem vispār ir ideāli – viļņu nav, un visu labi var pārskatīt arī no liela attāluma,” vakar “Kurzemes Vārdam”, liedagā pieskatot atpūtniekus, sacīja Pludmales glābšanas dienesta vecākais glābējs Juris Nazarovs, kurš par drošību Liepājas pludmalē gādājot trešo gadu.

Kopējā Liepājas pludmales zonas platība esot trīs kilometrus gara un, kā saka J. Nazarovs, tad ik dienu četri glābēji pamatā pieskatot tā saucamās klusās zonas, kuras var atpazīt pēc tā, vai ūdenī ir izvietotas bojas, kas norāda, cik tālu drīkst peldēt. “Protams, uzraugām arī aktīvās zonas, kur vairāk atpūtnieku rosība notiek krastā. Pludmales apmeklētājiem īpaši gribu uzsvērt, ka glābēji ir sekundāri – vispirms par savu drošību ir jādomā pašiem, nevis jāpaļaujas, ka nelaimes gadījumā vienmēr kāds izglābs,” sacīja J. Nazarovs.

Glābšanas dienests regulāri pārbauda piekrasti gan ar motorlaivu, gan kvadriciklu. Tāpat viņu rīcībā ir arī rupors, ar kura palīdzību sabārt nepaklausīgākos peldētājus. “Pārsvarā jau cilvēki ieklausās, aizrādījumus ņem vērā, taču, ja rodas nepieciešamība, kāpjam laivā. Iepriekš ir bijuši gadījumi, kad policisti sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolus par nepakļaušanos noteikumiem, proti, pirmo reizi, ja cilvēks aizpeld tālāk aiz bojām, brīdinām, bet otrreiz jau seko soda sankcijas. Glābšanas stacijā ir divas kameras, kas vērstas katra uz savu pusi – viena uz ziemeļiem, otra uz dienvidiem. Kad ūdens ir mierīgs, cilvēku darbības ūdenī varam saskatīt no liela attāluma, bet stiprākā vējā peldētāju monitorēšana ir daudz grūtāka – te cilvēks ir redzams, te nav,” stāsta J. Nazarovs un uzsver, ka tādēļ atbilstoši laikapstākļiem tiek pacelti trīs dažādu krāsu karogi – dzeltenais (peldēties atļauts), oranžais (peldēties bīstami) un melnais (peldēties aizliegts). Pērn glābējiem itin bieži nācies saskarties ar situāciju, kad pie aizliedzošā karoga pārgalvīgi cilvēki tik un tā dodas peldēties. “Vienkārši dzenam ārā no ūdens un izskaidrojam bīstamību,” teica J. Nazarovs, kurš atgādināja arī par savu bērnu pieskatīšanu. “Pūšot krasta vējam, var pietikt ar īsu mirkli, kad uz peldlīdzekļa esošais bērns no pašas piekrastes var tikt aizpūsts jūrā. Arī šāds atgadījums notika pagājušajā peldsezonā. Bērnu pieskatīšanai pludmalē būtu jāvelta īpaša uzmanība, taču, kā rāda pieredze, ne vienmēr tā dzīvē notiek. Vecāki aizmirstas, iegrimstot telefonos, un bērns jau ir pazudis. Labākajā gadījumā krastā, bet sliktākā – ūdenī,” pauda J. Nazarovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka pludmalē ir daudz tūristu no Lietuvas, kuri iepriekš vairāk peldējušies stāvošos ūdeņos, piemēram, karjerās. “Viņi dažkārt neapzinās, ka peldēšanās jūrā ir pavisam kas cits – var būt krasas temperatūras svārstības, straumes. Cilvēki var pārkarst saulē, un, ieskrienot ūdenī, var iestāties šoks.

“Esmu fizioterapeite un, darot savu darbu, gadījies redzēt pietiekami daudz cilvēku ar smagām traumām, kas gūtas tieši peldoties. Pārgalvīgi lecot ar galvu pa priekšu, cilvēki kļuvuši par invalīdiem. Daudziem šāda izklaide diemžēl atstāj sekas visam tālākajam mūžam,” laikrakstam sacīja pludmalē sastaptā Anna, kura uz Liepāju atbraukusi ar ģimeni atvaļinājumā. “Man ir trīs gadus vecs bērniņš, kuram ļoti patīk pludmalē, taču bez vīra viņš plunčāties neiet un vēl ilgi neies,” piebilda Anna.

“Jūras ūdenī atvēsinājos vārda vistiešākajā nozīmē. Cik zinu, tad ūdens temperatūra ir 15–16 grādi. Protams, gribētos siltāku. Tāda īsta pelde nesanāk. Zobi ātri sāk klabēt. Sevi neuzskatu par pārgalvi – kad ūdens rāmāks un siltāks, papeldu mazliet tālāk no krasta, kad vēsāks un uzšūpo kārtīgāks vilnis, tālu nebrienu un nemaz nevajag,” teica liepājnieks Raivo.

Liepājas Pludmales glābšanas dienesta statistika (no šī gada 15. maija līdz 22. jūnijam)

• Seši cilvēki peldējušies aiz bojām. Izteikts aizrādījums.
• 55 suņu saimniekiem aizrādīts par aizliegumu atrasties peldvietās ar suņiem. Saimnieki kopā ar mājdzīvniekiem izraidīti no abu peldvietu zonām.

• Desmit cilvēkiem aizrādīts par alkohola lietošanu pludmalē, viena no šīm personām izraidīta no jūras.

• Pludmalē pazuduši divi bērni – piecus un trīs gadus veci bērni atrasti kāpās un nodoti vecākiem.

• Vairākos gadījumos sniegta medicīniskā palīdzība: pārkarsēšanās saulē un sīkas traumas.