Lai arī maijs vēl tikai pusē, Pētertirgū jau daudzviet var iegādāties zemenes. Atšķirībā no agrākajiem gadiem, lielākā daļa tirgotāju, kas pārdod ievesto produkciju, to arī pie cenu zīmēm norādījuši.

Tikko iznākot no tirgus skārņa, uz letes pirmajā rindā sagaida koši sarkanas zemenes. Tās sakārtotas plastmasas trauciņos. Cenu zīmes vēsta, ka 5,50 eiro kilogramā maksā no Grieķijas atvestās ogas, bet no Ungārijas nākušās divreiz dārgākas – 11 eiro. Tādas pašas cenas ir vēl vairākās tirdzniecības vietās, kur norādītas tieši tās pašas izcelsmes valstis. Tepat, Kurzemē, ienākušās ogas maksā 15 un 17 eiro kilogramā.

“Ungāru zemenes ir garšas ziņā līdzīgākas vietējām,” viena no ievestās produkcijas tirgotājām paskaidro, kādēļ maksa par tām sasniedz teju vietējo ogu cenu. Taču savu vārdu pārdevēja nevēlas atklāt un arī negrib stāstīt par to, kur tieši ogas iegādājas. Zemenes Pētertirgū viņa pārdodot jau septīto sezonu. Šogad pirmās parādījušās pirms mēneša.

“Cilvēkiem vairs nav pārsteiguma par pirmajām zemenēm. Viņiem liekas, ka nu jau ir kārtīgs ražas laiks,” secina Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Muižlejas” saimnieks Dainis Egliņš. Viņa saimniecība un Nīgrandes pagasta “Čibas” jau daudzus gadus Pētertirgū piedāvā pirmās Latvijā audzētās ogas. Jautāts, vai vispār atmaksājas tik tālu ceļu braukt, D. Egliņš attrauc: “Pircēji mūs zina un gadu no gada jau gaida. Mēs nevaram viņus pievilt!”

Daudzus gadus ogu audzētājiem nācies cīnīties ar tiem, kas ievesto produkciju uzdod par vietējo. Pēdējā laikā situācija esot uzlabojusies. Tomēr, sākoties pašam karstākajam zemeņu laikam, “vienam otram vēl kāja paslīd”.

Lai cīnītos pret negodīgajiem tirgotājiem un līdz ar to arī ēnu ekonomiku, Zemkopības ministrijas darba kārtībā ir vairāki priekšlikumi. Tos iesniegusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, “Kurzemes Vārds” uzzināja reģionālās preses dienā. Ievesto produkciju pārdodot bez nodokļu nomaksas, notiek tirgus kropļošana, uzsver ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

Pirmkārt, plānots ieviest elektroniskās pavadzīmes, jo papīra dokumentāciju vieglāk viltot, mainot izcelsmes valsti un izvairoties no nodokļu nomaksas. Otrkārt, iecerēts beidzot ieviest kārtību tirgos. Jaunie noteikumi paredz, ka tirgus pārvaldnieka pienākums būs izveidot tirgotāju reģistru un ierādīt vietu, ja izpildīta virkne prasību. Nepieciešams iesniegt sarakstu ar produktiem, ko tirgo, Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrē saimnieciskā darbība. Ievesto produkciju drīkstēs pārdot, izmantojot kases aparātu vai kvīšu grāmatiņas. “Uz pašaudzēto produkciju tas neattiecas,” uzsver Z. Ķikāns.

To, vai prasības tiks ievērotas, kontrolēs Pašvaldības policija un Valsts ieņēmumu dienests. Soda sankcijas paredzēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.