Gada pirmajā nedēļā vislielākais ātruma pārkāpēju skaits reģistrēts uz Rīgas-Liepājas šosejas Liepājas rajonā, kur maksimālo atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši 64,9% autovadītāju, liecina VAS “Latvijas Valsts ceļi” veiktais pētījums. Vismazāk atļautā ātruma pārkāpumu konstatēts uz Rīgas apvedceļa, posmā Baltezers-Saulkalne, kur ātrumu pārsnieguši 26,2% autovadītāju. Otrajā vietā ar 63,6% pārkāpēju ierindojusies Rīgas-Ventspils šoseja Tukuma rajona posmā, kam seko Rīgas-Veclaicenes šosejas Alūksnes rajona posms – 63,4%.

Alūksnes rajona posmā konstatēts arī vislielākais to autovadītāju īpatsvars, kuru braukšanas ātrums pārsniedzis 131 kilometru stundā, – 1,73%.

181 kilometru stundā vidēji pārsnieguši 0,01-0,05% vadītāju, taču vislielākais to skaits – 21 – konstatēts ceļa posmā, kur bijis vismazāk ātruma pārkāpēju, Baltezers-Saulkalne.

Rīgas-Veclaicenes šosejas Cēsu rajona posmā ātruma pārkāpēju īpatsvars sasniedza 30,8%, bet trešais mierīgākais ceļa posms Latvijā ir Rīgas-Ventspils šosejas Rīgas rajona posms – 33,5%.

Visos 14 pētījuma veikšanā izmantotajos šoseju posmos, izņemot Rīgas-Liepājas šosejas posmu Rīgas rajonā, vispopulārākais braukšanas ātrums bijis robežās no 71 līdz 90 kilometriem stundā, savukārt ātruma pārkāpēji visbiežāk izvēlējušies pārvietoties ar ātrumu no 91 līdz 100 kilometriem stundā – vidēji 20-35%.

Vislielākā automašīnu plūsmas intensitāte no pētījuma veikšanā izmantotajiem šoseju posmiem konstatēta Rīgas rajonā uz Rīgas-Veclaicenes šosejas, kur laika posmā no 1. līdz 7.janvārim saskaitīti 140 000 automašīnu.

Otrs intensīvākais ceļa posms ir Rīgas-Ventspils šoseja Rīgas rajonā, kur gada pirmajā nedēļā saskaitīti 62 000 automašīnu.

Uz valsts galvenajiem autoceļiem ar atļauto braukšanas ātrumu 90 kilometri stundā ierīkoti 109 stacionārie satiksmes uzskaites punkti, kuros tiek uzskaitītas visas automašīnas un piefiksēts to ātrums.

Satiksmes uzskaites procesā tiek iegūta informācija par satiksmes intensitāti, transportlīdzekļu ātrumu, garumu, tipu un distanci.

Satiksmes uzskaites mērķis ir iegūt datus autoceļu tīkla plānošanai – autoceļu uzturēšanas līmeņa noteikšanai atkarībā no satiksmes intensitātes, seguma remonta metožu izvēlei un transporta plūsmu prognozēšanai. Iegūtos datus izmanto arī ceļu projektēšanā un satiksmes drošības analīzē.

LETA