“Piejūras slimnīcas
fonds” – tā saucas biedrība, kuru 19. novembrī nodibināja Piejūras slimnīcas
medicīniskā personāla un administrācijas darbinieki. Biedrība savā darbībā
izvirza vairākus mērķus – pilnveidot Piejūras slimnīcā sniegto veselības
aprūpes pakalpojumu klāstu, kvalitāti un apjomu, uzlabot slimnīcas vidi, kā arī
sekmēt personāla izaugsmi, izglītību, papildus apmācības, koneparedz pašreizējās
veselības aprūpes sistēma, portālam pavēstīja “Piejūras slimnīcas fonda” biedre Dace Gruntmane.

Biedrības “Piejūras
slimnīcas fonds” valdes priekšsēdētāja, psihiatre, Psihiatriskās klīnikas bērnu
nodaļas vadītāja Evija Siliņa stāsta: “Piejūras slimnīca
aptver divas ļoti smagas veselības aprūpes nozares – psihiatriju un onkoloģiju. Valsts
šobrīd mūsu slimnīcā finansē tās jomas, kas tieši saistītas ar diagnostiku un
medikamentozo ārstēšanu. Tas ir daudz par maz, nu gluži kā visu gadu staigāt
vienā kažokā, neskatoties vai laukā ziema, vai vasara.

Ir vesela rinda
rehabilitācijas pasākumi, alternatīvas terapijas metodes, pat psihoterapija,
kas neiekļaujas valsts apmaksātās ārstniecības programmās.

Mani nereti pārņem
bezpalīdzības sajūta, jo esmu pārliecināta – daudzus mūsu mazos pacientus, kas
nonāk Psihiatriskajā klīnikā ar uzvedības vai attīstības traucējumiem, var
sākotnēji ārstēt ar alternatīvām metodēm. Un tikai tad, ja rezultāti nav, jāsāk
medikamentozā ārstēšana. Arī pie smagākām diagnozēm, pareizi lietojot
alternatīvas un rehabilitācijas metodes, medikamentu lietošanu varētu samazināt.
Jā, tas ir dārgi, un mēs apzināmies, ka veselības budžetā tuvākajā laikā tam
nepietiks līdzekļu.”

Dr. Siliņa atzīst, ka
Piejūras slimnīcā Psihiatrijas klīnikas pacientiem psihologu pakalpojumi,
mūzikas terapija un ergoterapija ir daļēji pieejami, pateicoties slimnīcas
vadības izpratnei par to nepieciešamību.

“Valsts apmaksā
bērniem, kas cietuši no prettiesiskām darbībām, psihosociālo rehabilitāciju 10
apmeklējumu apjomā,” turpina E.Siliņa. “Kas notiek tālāk? Jārēķinās, ka lielākais vairums mūsu pacientu, viņu
ģimenes ir sociālā riska grupā, bet psihoterapija ir dārgs pasākums, kuru katrs
nevar atļauties.

Problēmas ir arī
onkoloģiskajiem pacientiem. Viens novirziens, kur būtu jāvelta papildus pūles,
ir sabiedrības izglītošana, lai diagnozi varētu uzstādīt laicīgi. Otrs
novirziens – palīdzība pārvarēt emocionālo krīzi onkoloģiskajiem pacientiem un
viņu ģimenes locekļiem gan uzzinot diagnozi, gan ārstēšanās, gan pēcoperācijas
laikā.”

Dr.Siliņa ir
pārliecināta, ka nepareizi ir gaidīt, kad visas veselības aprūpes problēmas
kaut kad nākotnē atrisinās valsts, tādēļ ir jārīkojas. Jaundibinātā biedrība ir
veids, kā piesaistīt papildus finansējumu no ES struktūrfondiem, uzņēmējiem,
privātpersonām, veids, kā sadarboties ar citām nevalstiskām organizācijām un brīvprātīgajiem,
lai ikkatrs pacients saņemtu vislabāko sev nepieciešamo veselības aprūpi. Viss
ir iespējams, ieguldot darbu, enerģiju un laiku.