Sākusies publiskā apspriešanas Liepājas attīstības
dokumentiem – ”Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2030”, ”Attīstības programmai
2020” un Vides pārskatam. Pirmā sabiedriskā apspriešana, kas šodien,
14.janvārī, pēcpusdienā notika Liepājas Universitātes (LiepU) aktu zālē, pulcēja
ap pussimts interesentu, novēroja portāls.

Galvenokārt uz pirmo pilsētas attīstības dokumentu apspriešanu
bija pulcējušies ar izglītību saistīti cilvēki un akcents tika likts uz
izglītības jomu.

Attīstības pārvaldes vadītāja p.i. Mārtiņš Ābols
sapulcējušos iepazīstināja ne tikai ar attīstības dokumentiem, bet skaidroja
arī, kā tos ērtāk iepazīt. Turpat LiepU aktu zālē bija iespējams arī saņemt un
aizpildīt aptaujas anketas, kas ir uz 7 lapaspusēm un kurās ir 19 jautājumi.

Diskutēts tika gan par vispārējo izglītību, gan profesionālo
un interešu izglītību. Karstas debates izcēlās par augstāko izglītību. RTU
pārstāvis Voldemārs Kārkliņš publiski pauda viedokli, ka, viņaprāt, attīstības
dokumentos attiecībā uz augstāko izglītību ”dominē latviešu viensētas princips”:
”Ar sagatavoto Liepājas attīstībai Eiropas līmenī ir par maz. Vai nu minam
konkrēti visus, vai runājam vispārināti, nevis par vienu LiepU.” Asi oponēja LiepU
pārstāve, uzsverot, ka LiepU ir Liepājas pastāvīgā augstskola.

Strīda izveidošanos apturēja pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieks Gunārs Ansiņš: ”Jūtu kariņu starp Liepājas augstākās izglītības
iestāžu pārstāvjiem.” Viņš pauda cerību, ka attīstības dokumenti nevis veicinās
šķelšanos, bet gan rosinās iestādes uz sadarbību.

Liepājas 15.vidusskolas skolotājs Pāvels Jurs vēlējās, lai
dokumentu izstrādātāji konkretizē, ”kurā gadā kurai skolai kas būs, jo šobrīd
plāns ir ļoti vispārināts.” Uz to G.Ansiņš atzina, ka pieņem kritiku, un
skaidroja: ”Plānošanas periodu uzsākot, ir daudz neskaidrību. Detalizētas
atbildes pagaidām sniegt nav iespējams, jo Investīciju plāns tiks precizēts.”

Savukārt Pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji iebilda
par to, ka dokumentos parādās termins ”pieskatīt”, uzsverot, ka bērnu dārzos
mazuļi tiek ne tikai pieskatīti un aprūpēti, bet arī izglītoti – bērni apgūst
pirmsskolas izglītību.

Kā skaidroja G.Ansiņš, minētais termins ir saistīts ar
Nacionālās attīstības plānu, kurā ir iekļauts. Un piebilda, ka termins
”pieskatīt” ieviests tādēļ, ka vairākas Latvijas pašvaldības nevar nodrošināt
bērnu dārzus, tiek organizēta tikai bērnu pieskatīšana. Rezultātā tika rasts
kompromiss – attīstības dokumentos tika izdarītas korekcijas, terminu
”pieskatīšana” papildinot ar terminu ”izglītošana”.

Pilsētas attīstības dokumentu sabiedriskā apspriešana turpināsies
līdz 2014.gada 21.februārim, un ikviens liepājnieks aicināts līdzdarboties publiskajās
apspriešanās ar savu vērtējumu, priekšlikumiem un viedokli. Šonedēļ notiks
vēl divas publiskās apspriešanas. Trešdien, 15.janvārī, pulksten 18 sabiedriskā
apspriešana notiks Jauniešu mājā, Kungu ielā 24. Savukārt piektdien, 17.janvārī,
pulksten 10 publiskā apspriešana notiks Liepājas Olimpiskā centra Tango zālē (1.stāvā).

Portāls jau informēja, ka, lai vienotos par Liepājas
pilsētas ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķiem, to sasniegšanai būtiskākajām
rīcībpolitikām, kā arī prioritārajiem investīciju projektiem, 10.janvārī
Liepājas dome uzsāka publisko apspriešanu par Liepājas pilsētas ilgtspējīgas
attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam 1.redakciju un Liepājas pilsētas
attīstības programmas 2014.-2020.gadam 1.redakciju un minēto dokumentu
stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārskata 1.redakciju.

Ilgspējīga attīstības stratēģija (IAS 2030) ir ilgtermiņa
plānošanas dokuments, kurā nosaka pašvaldības ilgtermiņa stratēģiskos mērķus un
prioritātes un iezīmē pašvaldības attīstības telpisko perspektīvu. IAS 2030 ir
pamats pašvaldības attīstības programmas prioritāšu, rīcību un investīciju
mērķtiecīgai plānošanai. IAS sastāv no divām daļām – stratēģiskās daļas un
telpiskās perspektīvas. Stratēģiskā daļa ietver tekstuālu izklāstu par
ilgtermiņa attīstības vīziju, stratēģiskiem mērķiem un ekonomisko
specializāciju, savukārt telpiskā attīstības perspektīva sastāv no
kartogrāfiskās informācijas. Savukārt Vides pārskats ir viena sagatavoto
dokumentu sadaļa, kurā pēc iespējas objektīvi novērtēta attīstības dokumentu
ietekme uz vidi.

IAS 2030 un Attīstības plāna (AP 2020) galvenie balsti jeb
definētie attīstības virzieni ir: Liepājnieks un viņa labklājība; Dzīves vide
Liepājā; Ekonomiskā attīstība un jaunas darba vietas; Liepājas sasniedzamība un
atpazīstamība.

M.Ābols uzsver, ka investīciju plāns publiskās apspriešanas
laikā vēl tiks precizēts, jo ir atkarīgs no Valsts politikas. Taču kopumā
Investīciju plānā iekļautie projekti grupēti pēc četriem attīstības virzieniem.
Vispirms atspoguļoti projekti, kuru īstenotāja ir pilsētas pašvaldība. Šo
projektu kopējais aptuvenais investīciju apjoms norādīts 267 255 070
eiro apmērā. Papildus Investīciju plāns atspoguļo projektus, ko plāno īstenot
citas iestādes un institūcijas, un šo projektu aptuvenais investīciju apjoms
minēts 103 395 270 eiro apmērā.

Janvārī un februārī notiks publiskā apspriešana, nākamajos
divos mēnešos – martā un aprīlī – plānots sagatavot dokumentu galīgo redakciju,
bet 2014.gada jūnijā iecerēts dokumentu gala redakciju nodot apstiprināšanai.

Plašāk iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem
dokumentiem var pilsētas domes mājas lapā www.liepaja.lv (http://www.liepaja.lv/page/3422).

12Skatīt galeriju