Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē. Zilaļģu parādīšanās dēļ peldēšana ir aizliegta astoņās pludmalēs gar atklātu jūru un aptuveni 20 pludmalēs Gdaņskas līcī, jo aļģes ir toksiskas un rada risku veselībai.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes. Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī. Latvijas piekrastē lielāks zilaļģu daudzums sestdien manīts vietām pie Ziemeļkurzemes – gan Irbes šaurumā, gan Rīgas līcī.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, jautāta, kāda situācija ir Liepājas un apkaimes peldvietās un ūdenskrātuvēs, portālam skaidroja:

”Liepājas oficiālajās peldvietās – pie Centrālās glābšanas stacijas, Dienvidrietumu pludmalē un pie ūdenskrātuves ”Beberliņi” – regulāri tiek ņemti ūdens paraugi mikrobioloģisko rādītāju testēšanai, kā arī tiek veikta vizuālā peldūdens kvalitātes pārbaude, t.sk. vērtēta aļģu masveida savairošanās jeb ūdens ”ziedēšana”.”

Pēdējie ūdens kvalitātes mērījumi visās peldvietās veikti 16.jūlijā. Atbilstoši Veselības inspekcijas atzinumam Liepājas oficiālo peldvietu ūdens kvalitāte atbilst visām tīrības un drošības prasībām, līdz ar to tajās peldēties ir atļauts. Nākamā ūdens paraugu ņemšana plānota laika periodā no 6.līdz 7.augustam.

”Iedzīvotāji aicināti pirms peldēšanās arī pašiem novērtēt ūdens stāvokli un nepeldēties, rodoties aizdomām, kā arī sekot līdzi plašsaziņas līdzekļos esošajai informācijai,” tā pilsētas pašvaldības pārstāve: ”Ja rodas aizdomas par ūdens kvalitāti, aicinām par to informēt Valsts vides dienesta Liepājas reģiona pārvaldi, zvanot pa tālruni: 29 286 160.”

Zilaļģu masveida savairošanos šovasar veicinājis ilgstoši karstais un saulainais laiks. Ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā pakāpusies piecus un pat vairāk grādus virs normas.

Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās – tā saucamā ”ziedēšana”, jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un gļotādas kairinājumu.

Zilaļģu masveida savairošanos var atpazīt pēc ūdens netīri zilganzaļās krāsas, plēves uz ūdens un izskalojumiem krastā.