No 2017.gada dzīvokļos būs jāuzstāda siltuma uzskaites
mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji, paredz valdībā atbalstītie grozījumi
“Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos”.

Noteikumu projekts paredz daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās
ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu
grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, uzstādīt
uzskaites mēraparātus vai siltuma maksas sadalītājus, lai uzskaitītu apkurei
patērēto siltumenerģiju katrā dzīvoklī vai telpu grupā, kurai ir atsevišķs
rēķins par patērēto siltumenerģiju.

Šī prasība attiecas uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai
atjaunojamām ēkām, ja to finansē no Eiropas Savienības fondu, valsts vai
pašvaldību budžeta līdzekļiem, kurām būvatļauja izdota pēc 2016.gada 1.janvāra
un kurām siltumapgāde tiek nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no
centralizētās siltumapgādes sistēmas.

Ekonomikas ministrijā skaidro, ka siltuma avots ir
tehnoloģisku iekārtu, būvju un infrastruktūras kopums, kas paredzēts
siltumenerģijas ražošanai. Kopīgs siltuma avots ir siltuma avots, kas piegādā
siltumenerģiju vienai vai vairākām ēkām.

Noteikumos lietotais termins “siltumenerģijas skaitītājs”
tiek lietots attiecībā uz ēkas patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaiti, bet
dzīvokļos, nedzīvojamajās telpās un mākslinieku darbnīcās patērētās
siltumenerģijas daudzuma mērīšanai izmanto uzskaites mēraparātus. Noteikumi
paredz, ka siltumenerģijas skaitītājs tiks izmantots komercnorēķiniem starp
enerģijas lietotāju un energoapgādes komersantu.

Ekonomikas ministrija norāda, ka mēraparātu uzstādīšana
radīs izmaksas ēku īpašniekiem, bet neprecizē izmaksu apmēru.

Plānots, ka minētie grozījumi noteikumos stāsies spēkā
2016.gada 31.decembrī.

Ideju par siltuma uzskaites mēraparātu vai siltuma maksas
sadalītāju uzstādīšanu kritizē Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs, kas
vēstulē Ministru kabinetam norāda, ka grozījumi šādā redakcijā ir pārsteidzīgi
un neņem vērā Latvijas dzīvojamo ēku realitāti, kā arī nerēķinās ar siltuma
gala patērētāju – mājas iedzīvotāju.

“Mājā, kurā nav veikta visaptverošā atjaunošana,
iedzīvotāji nemērīs savu personīgo siltumenerģijas patēriņu, bet gan ēkas
kopējos siltuma zudumus. Aicinām ņemt vērā Eiropas Parlamenta un Padomes
direktīvā doto iespēju katrai ES dalībvalstij izvērtēt vietējo situāciju un
veidot tādus likumus un noteikumus, kuri ir draudzīgi visiem Latvijas
iedzīvotājiem,” uzsver Ēku saglabāšanas un energotaupības birojā.

Maksātspēja sasien
rokas

Liepājā, kas ir rekordiste renovēto daudzdzīvokļu māju
skaita ziņā Latvijā, lielākajā daļā renovēto ēku apkures sistēma pārbūvēta no
vertikālās uz horizontālo un iedzīvotājiem jau ir iespēja maksāt tikai par
reālo siltumenerģijas patēriņu, noskaidroja portāls.

Daļā renovēto ēku sakārtota un modernizēta vertikālā apkures
sistēma un arī iedzīvotājiem ir iespēja ekonomēt siltumenerģiju un maksāt tikai
par reālo patēriņu. Ir arī ievērojams skaits vēl nerenovētu ēku, kurās veikta
apkures sistēmas pārbūve, ir mērierīces.

Taču diemžēl vēl joprojām ir ēkas, kurās iedzīvotāji
norēķinās nevis par savos mājokļos reāli patērēto siltumenerģiju, bet gan maksā
par siltumenerģiju pēc mājokļa kvadratūras, ko mērierīces nav uzstādītas.

Portāla aptaujātie šādu māju iedzīvotāji atzina, ka iemesli
tam ir dažādi – mājas iedzīvotāji nevar vienoties par ēkas renovāciju vai
apkures sistēmas pārbūvi, nav iespējams saņemt līdzfinansējumu renovācijai, jo
ēkā ir daudz komerctelpu utt. Taču visos gadījumos noteicošais ir finansējums –
iedzīvotāji negrib vai nevar ņemt kredītu, paaugstināt apsaimniekošanas maksu.

Un prasība piespiedu kārtā aprīkot mājokļus ar siltuma
mēraparātiem kārtējo reizi būs finansiāls slogs uz iedzīvotāju pleciem. ”Protams,
ka mēs vēlētos ekonomēt siltumenerģiju, maksāt tikai par patērēto,” tā Valijas
kundze: ”Ja būtu finansējums, jau sen apkures sistēma būtu pārveidota! Taču
naudas mūsu mājai nav! Un šie jaunumi būs vārda vistiešākajā nozīmē terorisms
pret tiem, kuri ekonomē katru santīmu.”

Uzskaitīt reālo
pakalpojuma patēriņu ir loģisks solis

”Uzskatu, ka šādai prasībai ir pamats, portālam atzina SIA ”Liepājas
namu apsaimniekotājs” (LNA) valdes loceklis Artis Rimma: ”Visiem komunālajiem
pakalpojumiem, ko iedzīvotājs saņem, ir jābūt uzskaitītiem un līdz ar to
aprēķinātiem pēc esošā patēriņa. Nevienam vairs nav jautājumu par gāzes
skaitītāju vai elektrības skaitītāju uzstādīšanu.”

”LNA pārvaldīšanā esošajās mājās, kas saņem siltumu no
pilsētas kopējās siltumapgādes sistēmas, iedzīvotājus mudinām pieņemt lēmumu
par horizontālās apkures sistēmas izbūvi,” viņš turpina: ”Padomju laikā
celtajiem dzīvojamajiem namiem siltumapgādes sistēma ir būvēta pēc vertikālās
sadales principa. Tas nozīmē, ka pieslēgt vai atslēgt apkuri vienam konkrētam
dzīvoklim nav iespējams. Uzskaites ierīces pie vecajām sistēmām atrisinātu
tikai daļu no siltuma apgādes problēmām kopīpašumos, jo aktuālākais jautājums
siltumapgādē joprojām ir klientu spēja vai gribēšana norēķināties par saņemto
pakalpojumu. Horizontālai apkures sistēmai ir pavisam citas iespējas – tā ļauj
gan regulēt, gan uzskaitīt patērēto siltumenerģiju, un, svarīgi, arī atslēgt
pakalpojuma padevi īpašumam, par kura apkuri netiek maksāts.”

”Cits jautājums, vai 2017.gada 1.janvāris ir reāls termiņš,
kad ieviest šādu obligātu prasību,” turpina A.Rimma: ”Uzskatu, ka beidzot būtu
laiks ieviest obligātu prasību par individuālo ūdensskaitītāju uzstādīšanu
visos dzīvokļu īpašumos, pakāpeniski pārejot uz jaunākas paaudzes skatītājiem,
kuru dati būtu attālināti kontrolējami un nolasāmi. Siltumapgādes jautājumu
sakārtošanai daudzdzīvokļu namos, manuprāt, vajadzētu vismaz divas sezonas.
Viens gads varētu radīt nepārdomātus risinājumus, iedzīvotāji iespējams izlemtu
par lētāko, bet ne ilgtermiņā labāko variantu.”

Šobrīd no vairāk nekā 200 LNA pārvaldīšanā esošajām mājām ar
centralizēto siltumapgādes sistēmu aptuveni ceturtajai daļai ir veikta
siltumapgādes sistēmas pārbūve uz horizontālo sistēmu, kas ļauj gan uzskaitīt,
gan kontrolēt siltuma patēriņu katrā no mājas dzīvokļu īpašumiem. ”Tās visas
nebūt nav renovētās mājas,” uzsver A.Rimma: ”Pēc energoauditu veikšanas paši
dzīvokļu īpašnieki lemj, kādi ir steidzamākie siltināšanas darbi – visbiežāk
siltinām pagrabus un bēniņus, mainām logus dzīvokļos, koridoros un paralēli jau
veicam apkures sistēmas pārbūvi. Šādiem darbiem tiek tērēti gan uzkrājumi, gan
kredītresursi un nebūt ne mazi. Nepieciešamā finansējuma piesaiste vien prasa
vairākus mēnešus, pakāpeniski veidojot uzkrājumu vai arī pierādot
līdzfinansējuma iespēju kredītiestādēs. Viens gads tam ir ļoti īss termiņš.”

Grozījumi –
apgrūtinājums dzīvokļu īpašniekiem

SIA ”Namu Serviss APSE” valdes loceklis Virginijus
Dobrovolskas, lūgts komentēt grozījumus, teic: ”Plānotie grozījumi ”Siltumenerģijas
piegādes un lietošanas noteikumos”, kurus atbalstīja valdība, spēkā varētu
stāties 2016.gada 31.decembrī. Prasība attiecas uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai
atjaunojamām ēkām, ja to finansē no Eiropas Savienības fondu, valsts vai
pašvaldību budžeta līdzekļiem, kurām būvatļauja izdota pēc 2016.gada 1.janvāra
un kurām siltumapgāde tiek nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no
centralizētās siltumapgādes sistēmas.”

”Pēc mūsu viedokļa dzīvojamām ēkām, kuras atjaunotas par
Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, šī jaunā prasība nekādus sarežģījumus
nesagādās, jo projektos jau šī prasība ir iestrādāta un atkarībā no apkures
sistēmas veida uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji dzīvokļos ir
uzstādīti,” viņš turpina.

V.Dobrovolskas uzskata, ka grozījumi ”Siltumenerģijas
piegādes un lietošanas noteikumos”, turpmāk izstrādājot projektus, kurus
līdzfinansē Eiropas Savienības fondu līdzekļi, liks sakārtot ēku apkures
sistēmas: ”Savādāk varētu būt ar ēkām, kuras piedalās citās programmās, ko
finansē pašvaldība vai valsts. Šis risinājums nebūs lietderīgs, ja netiks
sakārtota visas ēkas apkures sistēma.”

”Pamainītos jau tikai pozīcijas, par kurām dzīvokļu
īpašnieki maksā, summa jau nemainās, samainot saskaitāmos vietām. Mērierīču
uzstādīšana būtu papildus izmaksu slogs dzīvokļu īpašniekiem,” viņš uzskata.