Šodien notikušās pilsētas domes sēdes darba kārtībā bija
iekļauts jautājums par koncertdārza “Pūt, vējiņi!” projektu, portāls
uzzināja domē. Arhitekts Andris Kokins domes deputātiem prezentēja koncertdārza
”Pūt, vējiņi!” rekonstrukcijas projektu. Pret to iebilst ”zaļie”.

2011.gadā tika organizēts metu konkurss “Koncertdārza
“Pūt, vējiņi!” rekonstrukcija, Liepājā”. Tajā uzvarēja SIA
“KOKIN IDEA”, piedāvājot ieceri ar devīzi “Bura”. Ieceres
izstrādātāji bija arhitekts Andris Kokins, arhitekte Aija
Kokina, vizualizāciju veidojis Pēteris Kokins.

Uz pilsētas domes sēdi 16.maijā bija uzaicināts arhitekts
Andris Kokins, lai sniegtu informāciju par koncertdārza “Pūt,
vējiņi!” projekta virzību. Viņš informēja, ka koncertdārza rekonstrukcijas
projekts iesniegts Būvvaldē akceptēšanai.

Kā, demonstrējot skices, skaidroja arhitekts, piedāvātais risinājums
ir plašāks un vērienīgāks par pašreizējo koncertdārza veidolu. Projekta
realizācijas pirmajā kārtā plānots rekonstruēt servisa zonu pie tenisa kortiem,
pārējie darbi paredzēti rekonstrukcijas otrajā kārtā.

”Daudz strādāts pie gājēju takas izveides, jo tā nodrošinās
ceļu uz jūru,” stāsta A.Kokins: ”Projekts paredz izbūvēt skatuvi ar palīgtelpām
tajā pat vietā, kur atrodas līdzšinējā ēka. Taču paredzēts būvi paplašināt, nodrošinot
tajā 1030 sēdvietas. Paredzētas telpas ģērbtuvēm, sešām grimētavām un
administratīvās telpas. Palīgtelpas plānotas zem tribīnēm, kurās paredzēts ap
500 sēdvietu. Projekts paredz tualetes aptuveni 1200 cilvēkiem.”

Pēc arhitekta teiktā informācijas centrs iecerēts
universāls: ”Orientēts gan uz ”Pūt, vējiņi!” apmeklētājiem, gan tiem, kas
izmanto tenisa kortus. Centru varēs izmantot arī kā biļešu kasi.”

Siltumapgādei iecerēti moderni risinājumi: ”Apkurei paredzēti
siltumsūkņi, jo pamatā tā būs vasaras būve. Siltumsūkņi ļaus pagarināt būves
izmantošanu pavasaros un rudeņos. Savukārt sēdvietu zonā paredzēta infrasarkanā
apkure – radiatorus iecerēts novietot virs sēdvietām. Tam ir vairāki ieguvumi.
Pirmkārt, neliels enerģijas patēriņš. Otrkārt, siltums rodas momentā. Bet
rezervei – neliels gāzes katls, gadījumam, ja nepietiek ar siltumsūkņu
piegādāto siltumenerģiju.”

Skatuve paredzēta tikai par vienu metru platāka, nekā esošā –
15 metrus plata, taču salīdzinoši daudz dziļāka. ”Tā būs transformējama un multifunkcionāla
– piemērota gan dejotājiem, gan dziedātājiem,” skaidro A.Kokins.

Projekts paredz arī kiosku izbūvi un kafejnīcas izveidošanu.
Arhitekts stāsta: ”Paredzēts, ka kafejnīca būs izmantojama ne tikai vasaras
sezonā, bet arī ziemā. Tā atradīsies kompleksa otrajā stāvā.”

Pieminot otro stāvu, A.Kokins nekavējoties skaidro, ka,
izstrādājot projektu, ņemtas vērā cilvēku ar īpašām vajadzībām vajadzības: ”Kompleksa
vidū paredzēts lifts, lai koncertdārzs pilnībā būtu pieejams cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām. Taka, kas vedīs uz jūru, veidota no koka konstrukcijas, bet
tā būs aprīkota ar speciālām metāla ”pogām”, lai tādējādi atvieglotu pārvietošanos
redzes invalīdiem.”

Koncertdārza teritoriju paredzēts ierobežot ar metāla žogu:
”Bet ne no pilsētas puses. Šajā pusē iecerēts izveidot ne pārāk augstu betona
sieniņu un veidot dzīvžogu.”

A.Kokins piebilst, ka bez koncertdārza rekonstrukcijas
projekta Būvvaldē iesniegts arī tenisa kortu rekonstrukcijas projekts. Tas
paredz kortu segumam izmantot mākslīgo materiālu, kas neput, un visu tenisa
laukumu apgaismošanu.

Prezentācija raisīja jautājumu virkni no deputātu puses.
Elita Kosaka vēlējās precizēt, cik ilgā laikā iespējams projektu realizēt un
kur pa to laiku trenēsies tenisisti. Tāpat viņa aizrādīja, ka šis ir daudz
dārgāks risinājums, nekā savulaik piedāvātie piepūšamie tenisa korti. Savukārt
Ivars Kesenfelds pauda pārliecību, ka koncertdārza rekonstrukcijā līdzekļus
ieguldīt nav nepieciešams. Viņaprāt, nepieciešams tikai paplašināt tenisa
kortus, izbūvējot vismaz sešus laukumus. Bet Fonteins bija sašutis: ”Kāpēc
jābūvē tik lieli objekti?”

A.Kokins, atbildot uz deputātu jautājumiem, apstiprināja, ka
tenisa korti uz laiku nebūs izmantojami treniņiem. Viņš skaidroja, ka projektu
plānots realizēt 18 mēnešu laikā, bet, ja darbi labi veiktos un būtu iespējams
strādāt arī ziemā, varētu darbus paveikt 12 mēnešos. Savukārt attiecībā uz
aizrādījumu par piepūšamajiem tenisa kortiem, arhitekts aizrādīja, ka arī pēc
rekonstrukcijas korti būs paplašināti, un piebilda: ”Manuprāt, piepūšamais
angārs un šis risinājums stipri atšķiras. Piepūšamais angārs ir industriāla
būve, šis tomēr ir arhitektonisks objekts.”

Viņš neslēpa, ka projekta realizācijas kontroltāme ir 5,2
miljoni latu ar PVN, taču norādīja: ”Reāli izmaksas varētu būt ap 4 miljoniem
latu.”

Iebildumi pret koncertdārza rekonstrukciju ir ne tikai daļai
domes deputātu, bet arī ”zaļajiem”. Biedrības ”Liepājas zaļais centrs” (LZC)
valdes priekšsēdētāja Inese Eistere pilsētas domes priekšsēdētājam, Būvvaldei,
domes deputātiem, pilsētas galvenajam arhitektam un VKPAI priekšsēdētājam iesniegusi
9 personu parakstītu vēstuli, kurā pausts nosodījums attiecībā uz ieceri
rekonstruēt koncertdārzu un tā apkārtni.

”Lemjot par ”Pūt, vējiņi!” estrādes pārbūvi, nav jāaizmirst
pats Jūrmalas parks, kurā estrāde izveidota un kura sākotnēji tur nebija
plānota. Jūrmalas parks ir komplekss 19.gs.pilsētbūvniecības piemineklis,
unikāls pēc sava plānojuma, funkcionalitātes, dendroloģiskā sastāva un
arhitektūras. Bez tam Jūrmalas parks kopā ar estrādi ”Pūt, vējiņi!” atrodas
Liepājas pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas teritorijā un no šī viedokļa
būtu aizsargājams,” teikts LZC protesta vēstulē.

Turpat norādīts: ”Otrkārt, parks atrodas Baltijas jūras
piekrastes zonā, kurā pēc aizsargjoslu likuma nav pieļaujami nekādi rakšanas un
būvniecības darbi.” LZC pārstāvji atzīst, ka estrādes pārbūves projekts ir
labs, taču norāda: ”Tikai tam nav jāatrodas Jūrmalas parka teritorijā, jo
projekts, pirmkārt, pārbīda akcentus parka struktūrā, otrkārt, iznīcinās
sākotnējo parka plānojuma struktūru, treškārt iznīcinās vismaz 38 kokus,
samazinot dendroloģiskā sastāva daudzveidību, ceturtkārt, paredz rakšanas un
dažādu būvniecības darbu veikšanu parka teritorijā, kas ietekmēs tajā augošos
kokus.”

LZC pieprasa: ”Pārbūves projektam jāatrod cita vieta, kur
būvēt estrādi ar jumtu un lielāku skatītāju skaitu. Jūrmalas parks jārestaurē
un jāatjauno tā sākotnējā izskatā.”

Arhitekts A.Kokins, komentējot protesta vēstuli, norādīja, ka
rekonstrukcijas projekta realizācijai nepieciešams nozāģēt tikai 6 kokus: ”Tie
ietu bojā arī gadījumā, ja tiktu nojaukta esošā estrāde, jo atrodas tai ļoti
tuvu.”

Viņš skaidro, ka komisija, kas apsekojusi kokus koncertdārza
teritorijā, konstatējusi, ka daļa koku ir slimi un ar iztrupējušām serdēm,
tādēļ kopumā paredzēts likvidēt vairāk koku. Taču arhitekts uzsver, ka projekts
paredz jaunu koku stādīšanu: ”Tiks iestādīti vismaz 30 jauni koki.”

Pilsētas domes deputāti, uzklausījuši A.Kokina sagatavoto
informāciju un prezentāciju par koncertdārza “Pūt, vējiņi!” projektu,
ņemot vērā, ka arhitekta uzstāšanās bija tikai tehniskā projekta prezentācija, 12
deputātiem balsojot ”par”, vienam – ”pret” un diviem atturoties, nolēma pieņemt
zināšanai A.Kokina sagatavoto informāciju par koncertdārza “Pūt,
vējiņi!” projektu.