Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, portālu informē VUGD preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Pavasarī ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un cilvēki gūst apdegumus vai pat iet bojā. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas teritorija, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.

Šogad VUGD ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 1760 kūlas ugunsgrēkus. Šajos ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, divi guva apdegumus, kā arī 48 gadījumos no degošās sausās zāles aizdegās arī ēkas. Salīdzinoši 2010.gadā bija reģistrēti 1695 kūlas ugunsgrēki, kuros gan bojā gājušo cilvēku nebija, taču tika nopostītas 32 ēkas.

Kā liecina statistika pēdējos gados kaut minimāli, bet kūlas ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas speciālisti atgādina, ka kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu.

“Diemžēl liels skaits kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī pilsētās, kas liecina par to teritoriju nesakoptību. Kaut gan šeit degšanas platības salīdzinoši ir mazākas, taču šie ugunsgrēki ir bīstamāki, jo apdraud dzīvojamās ēkas, ražošanas objektus. Ugunsdrošības likumā noteiktas ugunsdrošības prasības objektu teritorijā, kas paredz, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. To var ieteikt arī privātmāju īpašniekiem – ja ap ēkām viss būs sakopts, tad paša, kaimiņa vai kāda ļaundara izraisītā kūlas ugunsgrēkā neaizdegsies ēka,” stāsta I.Vetere.