LTV pārstāve Anita Jansone sacīja, ka medijs lēmumus par satura nodrošināšanu mazākumtautību valodās pieņem un arī turpmāk pieņems, izvērtējot aktuālos pētījumus par plašsaziņas līdzekļu patēriņa paradumiem un analizējot aktuālos auditorijas sasniedzamības datus.

Lēmumus par izmaiņām LTV pieņems, mazinoties pieprasījumam pēc satura mazākumtautību valodās.

Medija pārstāve norādīja, ka auditorijas sasniedzamības dati joprojām apliecina stabili pieaugošu pieprasījumu pēc mazākumtautību multimediju platformas “Rus.lsm” informatīvā, pētnieciskā un analītiskā satura.

Portāls, saskaņā ar kompānijas “Gemius” datiem, 2024. gada janvārī sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus apmeklētāju, bet 2022. gadā platforma ieguva rekordlielu auditoriju sociālajos medijos “Facebook” un “Youtube”.

Izaugsme turpinājās arī 2023. gadā.

Portāla “Facebook” lapai šobrīd ir vairāk nekā 300 tūkstoši sekotāju, bet “Youtube” lietotāju skaits pēdējo divu gadu laikā teju divkāršojies no 44 662 sekotājiem 2022. gada beigās līdz 85 446 sekotāji šā gada 1. martā.

Savukārt “Youtube” skatījumu skaits 2023. gadā bijis 15,251 miljoni, kas ir par 99% vairāk, nekā 2022. gadā.

Kopējais skatījumu skaits stundās ir 1,727 miljoni stundu, kas ir par 90% vairāk, nekā 2022. gadā, stāstīja Jansone.

“Platforma “Rus.lsm” Latvijas informatīvajā telpā efektīvi sasniedz mazākumtautību auditorijas viņiem ērtās valodās, tāpēc joprojām uzsveram, ka

pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nebūtu pieļaujama šīs auditorijas zaudēšana,

sabiedriskajos medijos atsakoties no kvalitatīva, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstoša satura mazākumtautību valodās,” sacīja medija pārstāve.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Radio pārstāve Indra Zomerovska, vienlaikus norādot, ka jau tagad “Latvijas Radio 4” programmā daļa satura ir latviešu valodā.

Latvijas Radio ieskatā sabiedriskajiem medijiem ir jābūt brīviem savās redakcionālajās izvēlēs par to, kādā veidā un caur kādiem kanāliem auditoriju uzrunāt.

Zomerovska sacīja, ka sabiedriskajiem medijiem likumā noteikts pienākums ņemt vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību un

sabiedriskā labuma mērķos uzlikti pienākumi sasniegt aizvien lielāku sabiedrības daļu, tostarp mazākumtautības.

Zomerovska, atsaucoties uz likumu, sacīja, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

Savukārt sabiedrisko mediju pamatprincipos teikts, ka tie ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Latvijas Radio uzskata, ka

satura mazākumtautības valodās veidošanas aizliegums ir tieša iejaukšanās mediju darbībā.

“Mēs nevaram ignorēt faktu, ka aptuveni 24,2% Latvijas iedzīvotāji ir krievu tautības – tā ir lielākā minoritāšu grupa Latvijā.

Pašlaik, kara apstākļos, diskusijas par krievu valodas aizliegumu sabiedriskajos medijos ir pretrunā ar mērķi stiprināt informatīvās telpas drošību,” norāda radio pārstāve, piebilstot, ka arī tādiem ietekmīgiem medijiem kā “BBC” un “Deutsche Welle” ir savas redakcijas krievu valodā, tāpat arī kaimiņi igauņi un lietuvieši neplāno aizliegt savas mazākumtautību redakcijas, jo apzinās lielus Krievijas propagandas ietekmes pieauguma draudus.

Zomerovska sacīja, ka Latvijas Radio seko līdz auditorijas un satura patēriņa izmaiņām, kā arī sociālpolitiskiem procesiem, un skaidri apzinās Krievijas izraisītā kara ietekmi uz sabiedrību un nepieciešamību stiprināt latviešu valodas lietojumu.

Ņemot vērā minēto, Latvijas Radio pastāvīgi veic izmaiņas mazākumtautību kanāla “Latvijas Radio 4” redakcionālajā politikā, palielinot latviešu valodas satura īpatsvaru.

“Piemēram, katru dienu ēterā latviešu valodā skan “Ziņas vieglajā valodā”, ir ieviesta jauna rubrika latviešu valodas mācīšanai, iespēju robežās tiek nodrošināta tiešraižu sinhronā tulkošana, lai auditorijai nodrošinātu valsts valodā runājošo ekspertu un intervējamo viedokļus. (..)

Latviešu valodas īpatsvars ar katru dienu pieaug, un turpinās pieaugt,

jo arvien vairāk cilvēku intervijas sniedz latviešu valodā,” piemērus klāstīja pārstāve.

Komentējot “Latvijas Radio 4” auditoriju, Zomerovska sacīja, ka nedēļā sasniegtā auditorija 2023. gadā bija apmēram 153 000 klausītāju, un tā ir pieaugusi attiecībā pret 2022. gadu.

Aptuveni divas trešdaļas šo klausītāju ir vecumā virs 55 gadiem un atrodas dezinformācijas riska grupā.

Latvijas Radio aplēses liecina – ja “Latvijas Radio 4” tiktu slēgts, sabiedriskais medijs zaudētu 100 000 līdz 125 000 cilvēku lielu auditoriju, lielākoties Rīgā un Latgalē, neskaitot digitālā satura lietotājus, kuru skaits arī turpina augt.

Latvijas Radio uzskata, ka

aizliegums veidot kvalitatīvu un Latvijas sabiedrības vērtībās balstītu saturu krievu valodā vairos nelegāla satura patēriņu no Krievijas propagandas kanāliem,

kas aizvien ir plaši pieejams.

LETA jau vēstīja, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) saskata iespēju pakāpeniskam krievu valodas satura īpatsvara samazinājumam sabiedriskajos medijos.

Savukārt Saeimas Mediju politiskas apakškomisijas deputāts un “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka jāseko Nacionālās drošības koncepcijā apstiprinātajai pieejai par valsts jeb latviešu valodas stiprināšanu sabiedriskajos medijos.

Diskusija par valodu jautājumu sabiedriskajos medijos aktualizējusies kopš par aiziešanu no SEPLP paziņoju Sanita Upleja-Jegermane.

Viņa iepriekš pauda, ka SEPLP un sabiedriskajiem medijiem ir iespējams pieņemt lēmumu un sagatavoties pārmaiņām, lai 2026. gadā izbeigtu divvalodības un divkopienu sabiedrības veicināšanu, taču pārējo padomes locekļu viedoklis atšķīrās.