Piektdien, 25. oktobrī, laikrakstā bija publikācija “Divi veci suņi gaida nāvi?”. Uz redakciju piezvanīja Velta Ameļska no Dubeņiem, stāstot, ka viņai esot žēl divu lielu, vecu suņu, kuri dzīvo kaimiņu mājā un izskatoties nobadināti. Pretējās domās ir suņu saimniece, kas piektdien atnāca uz redakciju.

Sieviete lūdza, lai viņas vārdu un uzvārdu nepublicē. Redakcijai viņas vārds un uzvārds ir zināms. Citējam stāstīto: “Labi, ka cilvēki nav vienaldzīgi pret to, kas notiek apkārt, bet mūsu gadījumā patiesība ir gluži cita. Tas ir apmelojums, ka suņi netiek baroti. Rafijs un Argus tiešām nodzīvojuši garu mūžu – nu jau vairāk nekā 13 gadu –, un mana ģimene viņus izaudzināja no kucēnu vecuma. Vienmēr par viņiem esam rūpējušies. Ģimenē dzīvnieki mums bijuši vienmēr. Kā suņi, tā kaķi.”

Saimniece apgalvo, ka suņi izauguši par lieliem dzīvniekiem ar kuplu, biezu spalvu un vienmēr tikuši aprūpēti, nekad neesot atstāti novārtā vai nepaēdināti. Jā, ikdienā viņi turēti pie ķēdes, kas piestiprināta pie garas drāts, lai būtu lielāks pastaigas laukums. Vasarās Dubeņu mājās katru dienu bijis kāds no ģimenes. Sākoties rudenim un līdz pat nākošajai vasarai, saimniece regulāri reizi divās dienās no Liepājas braucot savus dzīvniekus pabarot un samīļot.

“Nekad Rafijam un Argusam, ne arī mūsu trešajam sunim nav pietrūcis ēdiena. Visu to, kas tika atvests, viņi pat nespēja apēst, un papildus vienmēr bija pieejama arī sausā barība. Visvairāk sirds sāp par nepatiesību un to priekšstatu, kāds ar publikāciju radīts par manu ģimeni, nezinot patiesos apstākļus. Jūtamies apmeloti un pazemoti. Vai suņi būtu nodzīvojuši 14 gadus, ja mūža garumā būtu badināti?” saka dzīvnieku saimniece.

Pirms gadiem diviem Rafijs, pateicoties veterinārārsta pūlēm un saimnieces rūpēm, tomēr atguvis veselību pēc ļoti smagas slimošanas. Aizvadītais pusgads abiem neesot bijis viegls – veselības traucējumi atstājuši iespaidu uz ārējo izskatu.