Sociālais dienests apkopojis informāciju par sniegto sociālo palīdzību pilsētas iedzīvotājiem 2019.gada pirmajā pusgadā – izmaksāto pabalstu apjoms ir par aptuveni 300 000 eiro mazāks nekā pērn tajā pašā laikā.

Liepājas pilsētas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone informē, ka no šā gada sākuma trūcīgas personas, ģimenes statuss vismaz uz vienu dienu ir bijis noteikts 1142 personām, kas ir par 217 personām mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Savukārt maznodrošinātā statuss šogad piešķirts 4962 personām – par 537 personām mazāk nekā pērn.

2019.gadā sociālajiem pabalstiem plānotais budžets ir 3, 1 miljoni eiro. Šā gada pirmajā pusgadā sociālās palīdzības pabalstos piešķirti un izmaksāti 1,3 miljoni eiro, kas ir mazāk par pusi jeb 42,48% no 2019. gadam plānotās kopējās pabalstu summas.

Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) izmaksāts 259 personām 38781,87 eiro apmērā, kas ir par 7902,71 eiro mazāk nekā pagājušā gadā. GMI pabalstu piešķir personām ar viszemāko ienākumi līmeni, kurš mēnesī nepārsniedz 53 eiro (bērnam 70 eiro). Šo pabalstu piešķir uz sešiem mēnešiem. Ja ģimenes vai personas situācija nav uzlabojusies, to var kārtot vēl uz pusgadu.

Arī dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits šogad nedaudz samazinājies. To saņēmušas 2839 personas. Pavisam 2019. gada pirmajā pusgadā šim mērķim izlietots vairāk nekā 700 tūkstoši eiro.

Veselības aprūpes pabalstiem izlietots 65 486 eiro, kas ir par 6878 eiro mazāk nekā 2018. gada pirmajā pusgadā. Pārējiem pabalstu veidiem pirmajā pusgadā izlietots 561 230 eiro.

Dzīvokļa un veselības pabalstus iedzīvotāji gan vairāk izvēlas kārtot gada otrajā pusē, lai gan to iespējams izdarīt visu gadu, negaidot gada nogali.

Pieprasījums pēc pārtikas pabalstiem bijis neliels – 2019.gada pirmajā pusgadā pabalsts pārtikas iegādei izmaksāts 11 personām 470 eiro apmērā.

“Iespējams, ka viens no iemesliem, kāpēc sociālās palīdzības pieprasītāju skaits samazinājies, ir tas, ka klientu situācija un ienākumu līmenis no šā gada tiek izvērtēts, izmantojot dažādus papildus datu reģistrus, piemēram, datus par banku kontiem Valsts ieņēmumu dienesta klientu reģistrā. Līdz ar to pabalstu prasītāju sociālā situācija kļuvusi “caurspīdīgāka”,” skaidro Sociālā dienesta Sociālās palīdzības daļas vadītāja Dace Lagzdiņa.

Arvien vairāk liepājnieku, kuri bijuši Sociālā dienesta klienti, arī atrod darbu un gūst pastāvīgus ienākumus, līdz ar to sociālā palīdzība viņiem vairs nav nepieciešama.

Lai palīdzētu dzīves grūtībās un krīzes situācijās nonākušiem liepājniekiem, Sociālais dienests, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nodrošina iedzīvotājiem iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī veic sociālo darbu, lai palīdzētu personām un ģimenēm atjaunot savu spēju patstāvīgi funkcionēt.

Izvērtējot katru situāciju individuāli, Liepājas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt piecu veidu sociālās palīdzības pabalstu un vairāk kā 20 citu materiālās palīdzības pabalstu izmaksu. Atbilstoši personas vajadzībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt 26 veidu sociālos pakalpojumus.