Iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, Latvija pieļāvusi vairākas kļūdas, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

“Sākotnēji bija jāpaaugstina rūpnieku un uzņēmēju konkurētspēja, un tikai tad varēja iestāties tik lielā ekonomiskā sistēmā, kur ir liela un agresīva konkurence,” sacīja Sesks, norādot, ka ir atsevišķi uzņēmumi, kas spēj konkurēt Rietumeiropas tirgos, taču viens no galvenajiem nākamā ES fondu līdzekļu plānošanas perioda uzdevumiem Latvijai būs ražošanas efektivitātes veicināšana.

Patlaban valdībai jāizstrādā dokumenti, kā šie struktūrfondi caur dažādām nozarēm un programmām tiks novirzīti, un nākamā plānošanas perioda vienam no akcentiem jābūt jaunu un efektīvu darbavietu radīšana, kā arī esošo darbavietu modernizācija, sacīja Sesks.

Viens veids, kā valdība var palīdzēt uzņēmējiem, ir labiekārtotu industriālo teritoriju izveide, bet otrs – ES fondu atbalsts modernu ražošanas tehnoloģiju iegādei.

“Iestājoties ES, bija dažādas cerības, saukļi un solījumi no Latvijas ierēdņiem, tāpēc es neņemtos patlaban teikt, ka Latvijas uzņēmumi strauji spēs konkurēt ar Eiropu visdažādākajās nozarēs. Tomēr ir nozares, kur ir tādas iespējas,” sacīja Sesks. “Varam minēt dažādu nozaru pārstāvjus, kuri spēj konkurēt Eiropas tirgū, tajā pat laikā viena daļa uzņēmumu nav paspējuši. Iespējams, kādas nozares būtu jāpārstrukturē.”

Sesks arī atturējās prognozēt, cik ilgā laikā Latvija varētu sasniegt ES vidējo dzīves līmeni, taču norādīja, ka uzņēmumos un nozarēs, kur izdosies piesaistīt jaunas tehnoloģijas, darba alga strauji palielināsies, kā tas noticis arī līdz šim.

Liepājas ilgtermiņa attīstības mērķis ir investīciju, kā arī zinošu un radošu speciālistu piesaiste pilsētai. Lai to īstenotu, Liepājai jāspēj konkurēt ar Rīgas piedāvājumu, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

“Pasaulē novērojama tendence, kad cilvēki, īpaši jaunieši, izvēlas dzīvot lielās pilsētās, jo tās ir interesantākas un sniedz vairāk iespēju,” sacīja Sesks. “Tas ir izaicinājums Liepājai – radīt konkurētspējīgus nosacījumus visdažādākajās jomās, lai spētu konkurēt ar piedāvājumu Rīgā.”

Liepājas mērs norāda, ka Liepājā tiek īstenoti vairāki apjomīgi projekti, lai jaunieši varētu iegūt kvalitatīvu speciālo un augstāko izglītību. Tāpat jaunās koncertzāles uzbūvēšana un mūzikas skolas atrašanās vienās telpās ar simfonisko orķestri varētu būt interesanta jaunajiem mūziķiem.

Vienlaikus pilsētai jārisina vairāki jautājumi, kas saistīti ar ekonomikas attīstību, piemēram, dzelzceļa kapacitātes uzlabošana, lai ātrāk un kvalitatīvāk būtu iespējams apkalpot kravas, kas nāk uz ostu, sacīja Sesks.

Tāpat nozīmīga ir Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaiste pilsētai jaunu un modernu darbavietu radīšanai un ražošanas efektivitātes veicināšanai, sacīja Sesks, norādot, ka šī ir viena no sadaļām arī sarunās par jaunās valdības veidošanu.

“Ar vietnieku Gunāru Ansiņu piedalāmies valdības veidošanas procesā un deklarācijas izstrādē, lai valdība neaizmirstu Liepājas iedzīvotājus,” sacīja Sesks. “Šobrīd Liepāja ir pelnījusi lielāku atbalstu, jo šajā ekonomiskajā krīzē esam cietuši visvairāk.”

Liepājas ilgtermiņa attīstības plāns 2030.gadam, kas patlaban nodots sabiedriskajai apspriešanai, paredz stiprināt Liepājas lomu un atpazīstamību starptautiskā mērogā, piesaistot pilsētai investīcijas, zinošus un radošus speciālistus.

Plānots, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās pilsētā tiks apturēta un 2030.gadā pilsētā būs 75 000 iedzīvotāju, kas ir par aptuveni pusotru simtu vairāk nekā pērn. 2005.gadā Liepājā gan dzīvoja 83 000 cilvēku.