Atsaucoties uz interneta portāla liepajniekiem.lv aptauju “Facebook” kontā, kurā iedzīvotāji balsoja, ka šajā apkures sezonā par siltumu maksā vairāk, “Kurzemes Vārds” skaidroja, vai tiešām tā ir, jo gaisa temperatūra līdz šim ir bijusi ievērojami augstāka nekā pērn. Runājām gan ar iedzīvotājiem un namu apsainiekotājiem, gan ar SIA “Liepājas enerģija” pārstāvi.

Kāds maksā vairāk

Portāla aptaujā piedalījās salīdzinoši neliels skaits cilvēku – 150, no kuriem 64 procenti apgalvoja, ka par apkuri maksā vairāk. Arī pilsētas ielās uzdevām cilvēkiem šo jautājumu, un daļa teica, ka siltuma rēķini par novembri un decembri bijuši nedaudz lielāki vai līdzīgi, neskatoties uz to, ka gaisa temperatūra ir augstāka nekā pērn. Piemēram, Alfrēds, kas dzīvo “Laumas” rajonā piecstāvu mājā, sacīja, ka ēkā ir vertikālā apkures sistēma un kopējs skaitītājs gan ūdenim, gan apkurei un pēdējo divu mēnešu rēķini par siltumu esot gandrīz identiski 2018. gadā saņemtajiem. “Kā tas var būt, ja šogad ziema ir siltāka nekā pērn,” savu sašutumu pauda Alfrēds. Cilvēku viedokļi gan dalījās, proti, tiem, kam mājas ir siltinātas un pašiem ir iespējams regulēt temperatūru mājoklī, rēķini esot mazāki. Piemēram, Vītolu ielā četrstāvu mājā dzīvojošai Inesei par decembrī patērēto siltumenerģiju bijis jāmaksā 23 eiro. “Domāju, ka iespēja pašam regulēt temperatūru dzīvoklī, ir liels pluss. Pagriežu tik, cik man vajag. Šajā ziemā atsevišķās dienās pat apkuri atslēdzu, tāpat ir silti,” teica Inese.  

Celmu ielas 7. mājas vecākā Elita Kareiva laikrakstam pastāstīja, ka ēkā ir vertikālā apkure un siltuma patēriņš tiek rēķināts par dzīvokļa kvadrātmetriem. “Salīdzināju gan šī, gan pagājušā gada rēķinus novembra un decembra mēnešos. Šogad jāmaksā mazāk, taču, neskatoties uz silto laiku, ietaupījums nav liels, pērn samaksāju 60,63 eiro, šogad – 56 eiro. Manuprāt, rēķinam vajadzētu būt mazākam, jo ziema ir krietni siltāka, turklāt mēs kopā ar mājas iedzīvotājiem katru nedēļu sekojam līdzi gaisa temperatūrai, un, ja ārā ir palicis siltāks vai, tieši pretēji, vēsāks, tad aicinām “Liepājas namu apsaimniekotāja” siltumtehniķi, lai viņš noregulē apkures sistēmu atbilstoši mūsu vēlmēm.

SIA “Namu serviss APSE” pārstāve Dace Ādolfa uz laikraksta jautājumu, vai uzņēmumā ir vērsušies klienti ar jautājumiem par apkures rēķinu iespējamo pieaugumu, atbildēja: “Daži cilvēki ir jautājuši, kāpēc par siltumu ir jāmaksā vairāk vai tikpat, ja āra gaisa temperatūra ir augstāka. Tomēr man jāsaka, ka rēķini par apkuri, piemēram, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, ir mazāki. To pašu varu teikt par 2017. gadu. Iespējams, tas ir psiholoģiskais aspekts, proti, ja nav ziemas, tad kāpēc jāmaksā.” Par to, ka par siltumenerģijas patēriņu iedzīvotāji šogad nemaksā vairāk, ir pārliecināta arī SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāve Ieva Puka: “Iespējams, atsevišķiem mūsu klientiem rēķini par apkuri nav kļuvuši ievērojami mazāki, taču lielāki arī ne.”

“Cilvēkiem īsa atmiņa”

2019.gada decembrī āra gaisa temperatūra bijusi par 3,5 grādiem augstāka nekā gadu iepriekš, tāpēc par 16 procentiem ir samazinājies kopējais siltumenerģijas patēriņš pilsētā. Kopumā decembrī pilsētā patērētas 29 333 megavatstundas (MWh) siltumenerģijas. 2018. gada decembrī vidējā ārgaisa temperatūra bija +1,2 grādi, bet 2019. gada decembrī tā bija +4,7 grādi, informē siltumapgādes uzņēmums “Liepājas enerģija”.

“Visām ēkām maksu par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem ir vienāds – 54,95 EUR/MWh (bez PVN), taču siltumenerģijas patēriņš katrā ēkā ir ļoti atšķirīgs.

Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai ēkai kopā – uzņēmuma “Liepājas enerģija” darbinieki no ēkā uzstādīta skaitītāja automātiski nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam vai ēkas pārvaldniekam.

Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķina metodikai, siltummezgla apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp dzīvokļiem,” pastāstīja “Liepājas enerģijas” valdes loceklis Andris Štāls.  

Patērētās siltumenerģijas apjomu ietekmē vairāki apstākļi – ārgaisa temperatūra, mitrums un vējš, ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un durvju materiāls un stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energoefektivitātes pasākumi), ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.), kā arī ēkas individuālais siltummezgls (atkarīgais vai neatkarīgais siltummezgls, regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana) un iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).

“Pēc fizikas likuma viens grāds pēc Celsija skalas izmaina siltumenerģijas patēriņu par pieciem procentiem. Ja āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā decembrī bijusi par 3,5 grādiem augstāka, tad tā arī rodas 16 procentu kopējais siltumenerģijas patēriņa samazinājums pilsētā,” sacīja A. Štāls, piebilstot, ka ir ēkas, kurās bijis arī pieaugums, taču tur jāņem vērā iepriekšminētie faktori, kas to ietekmē.

“Cilvēkiem mēdz būt īsa atmiņa, proti, viņiem liekas, ka ārā ir silts. Tātad apkurei jābūt ļoti lētai. Patiesībā ir tikai par 3,5 grādiem vairāk nekā pērn. Nevaru īsti pateikt, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka maksā vairāk, jo lielākajā daļā gadījumu tā vienkārši nav. Par to var pārliecināties mūsu interneta mājaslapā, kur publicējam visiem pieejamus datus par siltumenerģijas patēriņu mūsu klientu adresēs,” turpināja A. Štāls. “Uzņēmumam siltākas ziemas nav nekas labs. Tās mazina ieņēmumus, bet izmaksas jau mums diži nesamazinās, proti, cilvēki tāpat strādā un ir citi ierastie izdevumi. Vienīgais, uz ko ietaupām, ir kurināmais. Tādēļ, lai zudumus kompensētu, cenšamies piesaistīt jaunus klientus,” sacīja A. Štāls.

SIA “Liepājas enerģija” valdes loceklis atgādināja arī, ka jebkuras jaunas apkures sistēmas uzstādīšana mājas iedzīvotājiem ļaus ietaupīt. “Laika gaitā vecās apkures sistēmas ir izjauktas. Daudzviet nama iedzīvotāji mainījuši radiatorus, un kāds sev noteikti uzlicis lielākus, nekā tie bijuši pirms tam. Inženieri mājas ir projektējuši tā, lai karstā ūdens cirkulācija būtu precīza un cilvēkiem katrā dzīvoklī būtu vienlīdz silts. Savulaik Liepājā daudzās mājās parādnieku dzīvokļos noņēma radiatorus, tas nebija pareizi – arī tā tika izjaukta apkures sistēma, jo pēc tam citi uzlika lielākus vai mazākus radiatorus.”

Tiem, kuri paši var regulēt gaisa temperatūru dzīvoklī, arī siltākās dienās neesot ieteicams noslēgt radiatorus pavisam. “Ja ēka ir atdzisusi, būs vajadzīgs lielāks siltuma daudzums, lai to atkal uzsildītu. Tā ka ne vienmēr uz tā rēķina izdosies ietaupīt.”

Uzziņai

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra statistika par gaisa temperatūru Liepājā

2018.gads

• janvāris – -0,9;
• novembris – +4,3;
• decembris – +0,8.

2019.gads

• janvāris – +4,9 (pirmās desmit dienas);
• novembris – +5,3;
• decembris – +4,5.

Aptauja no portāla liepajniekiem.lv “Facebook” konta