Līdztekus šiem jauniešiem 9. klasē Liepājā mācās četri jaunieši jau trešo reizi. Situācija mudina domāt, ko ar caurkritušajiem iesākt jau valstiskā līmenī. Jo “trešgadnieki” nav tikai Liepājā.

Turklāt ir skaidrs, ka atstāšana neko nerisina, piekrīt gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan arī pedagogi.

9. klašu skolēnu eksāmenus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā (angļu, vācu un franču) laboja centralizēti otro gadu.

Gluži kā pērn, arī šogad Liepājas izglītības iestādēs skolēniem visgrūtāk klājies tieši matemātikā.

Nepieciešamo 10% slieksni nesasniedza 22 audzēkņi.

Sešās skolās (no deviņām) vidējais kopvērtējums procentuāli bija zem valstī vidējā, kas ir 43,2% (tikmēr Liepājā – 37%).

Savukārt par matemātiku vidusskolā – optimālajā līmenī (OL) kārto vai nu pēc 11. klases vai, ja mācās trīs gadus, beidzot 12. klasi, savukārt augstākajā līmenī (AL), beidzot 12. klasi pēc skolēna izvēles.

Rezultāti liecina, ka pagājušajā mācību gadā eksāmens OL, kur bija jāsasniedz 15%, nav bijis pa spēkam 76 audzēkņiem.

Šeit gan vidējais kopvērtējums procentuāli Liepājā ir augstāks – 35,5% – nekā valstī uzrādītie 34,3%.

“Kāds vispār ir mērķis”

Liepājniece Ginta ir mamma meitai, kura 12. klasē nenolika matemātiku, līdz ar to atvase palikusi bez dokumenta par vidējās izglītības iegūšanu.

Eksāmena rezultāts šokēja gan jaunieti, gan arī viņas mammu.

Jo īpaši tādēļ, ka pusgada garumā ar skolnieci papildus bija strādājis privātskolotājs. Lai arī pēc notikušā pagājuši vairāki mēneši, Gintai ir daudz neatbildētu jautājumu.

Pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) publicētajiem datiem, 15% matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā nav spējis sasniegt 2781 skolēns.

“Cik adekvāti bija uzdevumi, ja nenolika tik daudz bērnu?” viņa jautā, un kāpēc AL eksāmenos – matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā – rezultāti ir aptuveni vienādi, tikmēr OL rezultātos matemātika izceļas īpaši.

Arī tas, ka daļa apstrīdēto vērtējumu tomēr koriģēti, raisa aizdomas par vērtētāju kompetenci.

Gūtā pieredze ar vecāko meitu Gintu satrauc arī tādēļ, ka mācības 9. klasē uzsākusi viņas otra meita un noslēgumā būs jākārto eksāmens. Matemātika nav tas priekšmets, kas meitai padotos viegli.

“Mēs jau visi neesam vienādi, kādam veicas vairāk eksaktajos priekšmetos, citam valodās vai mākslā.

Meitai klasē iet bērni, kuri mācās trešo gadu. Kas notiks, ja viņi atkal nenoliks? Ko tāds bērns var darīt tālāk dzīvē un kas tādu vispār ņems darbā?

Uzradīsies vesela kaudze bezģeļņiku [no krievu val. – sliņķu].”

Ginta sarunā ir emocionāla, atzīst, ka nav skaidrs, “kur mēs dodamies ar šo stingro pieeju eksāmeniem” un “kāds vispār ir mērķis”.

“Lai skaitliski ir mazāk izglītotu cilvēku? Lai slēdzam augstskolas, jo nebūs, kas studē? Es tiešām nesaprotu.”

Tikmēr vecākā meita joprojām jūtas apjukusi, pat apsvērusi došanos prom no valsts.

“Meitai ir draudzene, kas jau otro reizi nenolika eksāmenu. Jo viņas mērķis ir iestāties augstskolā. Redzot šīs neveiksmes, manu meitu pārņem bezcerība, īpaši tādēļ, ka procenti aug. Viņai vienkārši zūd motivācija.”

Gintai arī šķiet, ka gaidīt veselu gadu, lai pārliktu matemātiku, ir par ilgu.

“Normāli būtu pēc pusgada. Uz to laiku saņemies, mobilizējies, tev vēl ir arī galvā kaut kādas zināšanas. Kādēļ viena matemātika ir jāstiepj tik gari? Ko jaunietis tikmēr dara? Neko.

Mēs viņu atslēdzam no darbības. Viņš paliek par sliņķi,”

pauž Ginta.

Arī viņas atvase šobrīd laiku pavada mājās, bet mamma centīsies viņu iesaistīt savās lietās, cik nu būs iespējams. “Jauniešu dzīve šobrīd ir iepauzēta matemātikas dēļ.”

11 skolēni mācās atkārtoti

Liepājas Rietumkrasta vidusskolā, kur pēdējos gadus slikti veicas ar eksāmenu kārtošanu, no 68 skolēniem 9. klasi nepabeidza 12 audzēkņi. Lielo vairumu – 9 skolēnus – paklupināja tieši matemātika.

Skolas direktora vietas izpildītājs Kārlis Strautiņš atklāj, ka diemžēl eksāmenos izkrituši arī tie jaunieši, kuriem neveicās iepriekšējā mācību gadā, līdz ar to viņi ir spiesti 9. klasē mācīties trešo reizi.

“Pagājušajā pusgadā divus vai trīs skolēnus mēs atskaitījām, jo viņi bija sasnieguši 18 gadu vecumu.

Un, ja šis skolēns nav skolā un ja Sociālais dienests neko nespēj izdarīt, mēs bijām spiesti rīkoties šādi.”

Runājot par 12. klases audzēkņiem, 31 jaunietis Rietumkrasta vidusskolā nav nolicis matemātiku. Tas ir lielākais skaits starp Liepājas vispārizglītojošām skolām.

Tā kā 12. klašu skolēni ir pilngadīgi, uz otru gadu neviens atstāts netiek. Ja ir vēlme dokumentu par vispārējo izglītību iegūt, jauniešiem ir pašiem jāsagatavojas eksāmenam, kurā ir izkritis, lai to mēģinātu likt atkārtoti nākamgad.

“Visbiežāk šie skolēni izvēlas tālmācības formu,” stāsta K. Strautiņš. Bet, vai tas ir labākais variants, viņš nav pārliecināts.

“Manā skatījumā, ja skolēns ar zemu motivāciju nav spējis nākt uz stundām, kur skolotājs mēģina skaidrot mācību vielu,

tad tālmācībā, kurā tomēr ļoti liels akcents ir uz patstāvīgu mācīšanos, pozitīva rezultāta nebūs.”

Kas noticis ar caurkritušajiem devītajiem? K. Strautiņš informē: “Viens skolēns izlēma mācīties citur, bet 11 turpina atkārtoti mācīties 9. klasē. Katram skolēnam ir izveidots individuālais mācību plāns, tiek strādāts ar mācību plaisām. Jaunieši nāk katru dienu uz skolu un mācās. Intensīvi strādājam arī ar katra bērna vecākiem.”

Iekavēto var neatgūt

Četri 9. klašu skolēni nav nokārtojuši matemātikas eksāmenu Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolā. Trīs no šiem jauniešiem šajā gadā izvēlējušies izglītību iegūt tālmācībā.

Kāpēc noticis tā, ka nav nokārtots eksāmens, nevar atbildēt ar vienu teikumu, atzīst direktore Inta Freiberga.

Viņa norāda, ka katram skolēnam ir savs individuālais “stāsts”, kurš izveidojies ģimenē. To papildina vēl dažādi “ārējie” faktori.

“Ministru kabineta noteikumi paredz, ka nākamajā klasē skolēnu var pārcelt ar vienu nepietiekamu vērtējumu. Ja bērni, kuriem tiešām grūti padodas šī mācību priekšmeta apguve, vēl papildus dzird tuvu cilvēku komentāru, ka arī viņiem skolā tā bijis, centība nepalielinās, jo tad 9. klase šķiet vēl tālu, par to vēl nedomā. Kad šāda situācija radusies, bet 9. klasē skan “saņemies”, iespējamība iekavēto apgūt ir samazināta.

Protams, pārdzīvo visi. Kāds apvainojas, kāds meklē vainīgo.”

Skola katru gadu organizē trīspusējās sarunas ar skolēnu, ģimeni. Ar dažiem vairākkārtīgi. Iesaka vecākiem rīcības plānu, nodrošina papildu palīdzību skolēniem mācību satura apguvē.

Ja vecāki uzticas skolai, veic vienošanās pārraudzību no savas puses, viss izdodas, stāsta I. Freiberga.

Attiecībā uz sešiem izkritušajiem 12. klases eksāmenos, kārtojot matemātiku optimālajā līmenī, direktore informē, ka visi turpina izglītību tālmācībā.

Pāriet arodizglītībā

Redzot, ka pamatskolas eksāmenos izkritušo skaits nemazinās, valstī tiek meklēti risinājumi, ko ar viņiem darīt.

Viens no scenārijiem, ko turpmāk varētu piedāvāt 9. klasi nebeigušajiem, ja ir viens nenokārtots centralizētā eksāmena priekšmets, – dot iespēju pāriet arodizglītībā, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.

Lai to īstenotu, jāveic grozījumi Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Pielāgošanas process ir sarežģīts, tādēļ tas nav iespēts jau šajā mācību gadā.

K. Niedre-Lathere skaidro sīkāk: “Uz ko mēs ejam, – arodprogrammas vajadzētu nodrošināt visiem tehnikumiem vai profesionālās izglītības iestādēm atbilstoši viņu iespējām.

Doma ir, ka no pamatprogrammas varētu piedāvāt kādu atzaru jauniešiem, kas nav pabeiguši 9. klasi.”

Tomēr šā brīža piedāvājums ir limitēts un mūsdienu jaunietim nav pietiekami motivējošs, vērtē K. Niedre-Lathere.

Kā piemēru viņa nosauc virtuves strādnieka, pavāra vai galdnieka palīga apguves iespējas. Iztrūkst profesijas piedāvājums meitenēm. Nav pārliecības, ka šis piedāvājums jauniešos, kuri nemācās, raisīs motivāciju.

“Lēmums jāpieņem tāds, kas tomēr būs šiem skolēniem draudzīgs, lai nezaudētu nevienu no šiem jauniešiem, kuri dažādu apsvērumu dēļ ir bijuši nesekmīgi eksaminācijas sesijā,” uzskata ministrijas pārstāve.

K. Niedre-Lathere stāsta, ka ministrija cer rast iespēju piedāvāt neformālās izglītības programmu, ko apgūt paralēli izlīdzinošajam mācību gadam.

“Ja par piemēru ņemam Liepāju, tad tur būtu iesaistīts Zinātnes un izglītības inovāciju centrs, atsaucīgi uzņēmēji, spēcīgi karjeras konsultanti, dodot jaunietim iespēju izmēģināt savas spējas, prasmi konkrētos profesiju virzienos.”

Lai to palīdzētu pašvaldībām finansēt, tiek plānots, ka no 2025. gada janvāra būs pieejams finansējums skolu – kopienas iniciatīvu projektu konkursā, no kā rast naudu mentora atbalstam.

Mentors kļūtu par uzticamības personu jaunietim, kuram ir gan motivācijas problēmas, gan arī nepietiekams zināšanu līmenis.

Trešais gads neko nerisina

I. Freiberga stāsta, ka masu medijos izskanējušo informāciju idejiskā līmenī, ka skolēniem, kuri nav nokārtojuši valsts pārbaudes darbus, būtu iespēja vienlaikus ar obligātā mācību satura apguvi iegūt arodizglītību, daļa sabiedrības, tai skaitā skolēni, bija uztvēruši kā reālu, apstiprinātu. Tādēļ bija vīlušies.

“Pamatideja nav peļama,” vērtē I. Freiberga, “taču, kamēr likumos nav izmaiņu, jāatceras: pirmkārt, eksāmeni atbilstošajā līmenī būs jānokārto tik un tā, otrkārt,

ja no piektās, sestās, septītās klases katrs samierināsies ar nepietiekamo vērtējumu matemātikā, tad 9. klasē ko iespēt var būt arī par vēlu.”

Vai profesionālo skolu iesaiste nāktu palīgā? Arī K. Strautiņš drīzāk spriež, ka nāktu, bet ne tad, ja tiks piedāvātas mikrokvalifikācijas, uz ko norādīja arī K. Niedre-Lathere.

“It kā mērķis ir caur praktisku darbošanos ievilināt un noturēt jaunietī zinātkāri un iesaisti. Bet šāds darbs ir mazatalgots, līdz ar to nenodrošinās viņa ikdienas vajadzības, kas novedīs pie tā, ka cilvēks ir nelaimīgs, sekos visu citu vainošana, un kā risinājumu saredzēs vienīgi aizbraukšanu no šīs valsts.”

Trešais gads skolā tiešām neko nerisina, akcentē direktora vietas izpildītājs Rietumkrasta vidusskolā.

“Ja audzēknis nav nācis uz skolu, tad diezin vai trešajā gadā kļūs apzinīgāks un saņemsies. Te ir nepieciešams efektīvs psihologa darbs, sociālā pedagoga atbalsts, iesaiste no ģimenes. Jāstrādā ir ar pašu jaunieti, piesaistot mentoru, kas viņu “noķertu” un dabūtu atpakaļ. Ir pierādījies, ka vismaz viena uzticības persona, kurā viņš ieklausītos, var situāciju mainīt.”

Varētu mazināt prestižu

“Tas ir diezgan komplicēts jautājums,” atbild Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktors Agris Ruperts, kad lūdzam novērtēt iecerēto par iesaistīšanu arodizglītībā.

“Bet, ja mums ir valsts finansējums šādu programmu īstenošanai, ja darba tirgum ir nepieciešami darbinieki bez pamatizglītības, bet ar kādu no zemākā līmeņa kvalifikācijām, mēs šādas programmas varam īstenot.

Vienīgi ir jautājums, vai tik daudzi jaunieši gribēs iegūt vienu un to pašu kvalifikāciju.

Deleģēt šos nepadarītos darbus no vispārējās izglītības uz profesionālo izglītību – tas nebūtu tik vienkārši,” pauž A. Ruperts.

Viņaprāt, ja skolēnam ir bijušas problēmas ar apmeklētību, nav gājis uz skolu, tad neesot nekādu garantiju, ka tehnikumā viņš sasparosies.

Pirms vairākiem gadiem LVT bijušas tā saucamās korekcijas klases, kuras slēdza, jo LVT ieguva Profesionālās izglītības kompetences centra statusu un tas nebija savienojams ar šāda veida pakalpojuma sniegšanu.

“Tajās mācījās jaunieši pēc 7. klases, – iegūstot pamatizglītību un paralēli apgūstot profesiju. Katrā kursā bija viena šāda grupa,” atceras direktors.

Bijušas problēmas gan ar disciplīnu, gan attieksmi.

“Skolotājam nebija laika iedot profesionālās zināšanas, jo nācās cīnīties ar sadzīviskiem jautājumiem, darba organizēšanu. Ja runā par profesionālās izglītības prestižu, kas ir jāceļ un jāpilnveido, tad iecerētā darba forma drīzāk varētu atmest atpakaļ par kādiem gadiem no tā līmeņa, kurā esam patlaban,” vērtē A. Ruperts.

Formatīvo vērtēšanu neuztver nopietni

Sandra Šulme, matemātikas jomas metodiķe Liepājā

Lasot publikācijas par matemātikas eksāmenu nenokārtojušo skolēnu skaitu, nepatīk, ka salīdzina, piemēram, valodu eksāmenu tieši ar matemātiku.

Tikai viens fakts – 9. klasē skolēniem latviešu valodas eksāmena sastāvdaļa ir mājās sagatavota runa, matemātikā viss jādara uz vietas.

Šogad laboju OL matemātikas eksāmenu, uzskatu, ka labotāji ir profesionāļi, un man nav pieejama informācija, cik Liepājā apelācijās skolēna snieguma vērtējums mainījies, kas varētu liecināt par pretējo.

Katra otrgadnieka (un pat trešgadnieka), kuri par tādiem kļuvuši nenokārtota matemātikas eksāmena dēļ, situācija ir ļoti individuāli vērtējama.

Manuprāt, viens no iemesliem varētu būt skolēna kavējumi.

Domāju, ka procentuāli maz ir to skolēnu, kas regulāri apmeklē skolu un piedalās mācību procesā. Tas noteikti nav radies vienas dienas laikā, ir palaists garām brīdis, kad vēl varēja visu vērst par labu.

Uzskatu, ka sadarbība (skolēns-skolotājs-vecāks) ir atslēgas vārds, lai rezultāts būtu atbilstošs katra skolēna spējām.

Matemātikā ir zināšanas, kas vienkārši ir jāiemācās, tam ir vajadzīga piepūle, sistemātisks darbs un vēlēšanās to darīt.

Patlaban ir tik daudz iespēju arī ārpus matemātikas stundām trenēties dažādās vietnēs: uzdevumi.lv, soma.lv, skolo.lv, MI u.c. Skolās notiek konsultācijas klātienē, pārrunātas stratēģijas, kā labāk atcerēties. Katram jāatrod sev vēlamais. 

Skolotāji ikdienas procesā izmanto formatīvo vērtēšanu (%), kas ir signāls par prasmēm, kuras jāpilnveido, taču daļa skolēnu to vēl nav sapratuši un šie darbi tiek uztverti nenopietni.

Iesaku vecākiem uzticēties savam bērnam, tomēr “turēt roku uz pulsa”, sarunājoties ar viņu, sadzirdēt skolotājus un atbalstīt, lai sasniegtu labāko rezultātu.

Atbildot uz jautājumu par privātskolotājiem, tā ir vecāku un skolēna izvēle, tomēr domāju, ka primārais ir darbs klasē, cītīgi strādājot un līdzdarbojoties.

Uzziņai

2023./2024. m. g. centralizētajos eksāmenos izkritušie

9. KLASE, LIEPĀJA

	Angļu valoda	Latviešu valoda	Matemātika
Piemares pamatskola	1	1	1
Dzintara vidusskola	2	2	3
Liedaga vidusskola	2	1	2
Rietumkrasta vidusskola	2	1	9
Raiņa vidusskola		2	1
Draudzīgā aicinājuma vsk.			1
Valsts ģimnāzija			1

9. KLASĒ, DIENVIDKURZEMES NOVADS

	Angļu valoda	Latviešu valoda	Matemātika
Vaiņodes vidusskola	1
DK 2. vidusskola	2		2
Vērgales pamatskola			2
Grobiņas vidusskola			3

VIDUSSKOLA, LIEPĀJA

	Angļu valoda	Latviešu valoda	Matemātika	Sociālās zinības
Dzintara vidusskola	1 (AL)		1 (AL), 6 (OL)
Rietumkrasta vidusskola	1 (AL)	1 (OL), 1 (AL)	31 (OL)
Liepājas Valsts tehnikums	3 (OL)	1 (OL)	85 (OL)
RTU Liepājas Jūrniecības koledža	2 (OL)		19 (OL)
Raiņa vidusskola			1 (AL), 14 (OL)
Valsts ģimnāzija			1 (AL), 1 (OL)
Dizaina un mākslas skola			1 (OL)
Draudzīgā aicinājuma vsk.			15 (OL)
Čakstes vidusskola			6 (OL)
Liedaga vidusskola			3 (OL)	1 (AL)

VIDUSSKOLA, DIENVIDKURZEMES NOVADS

	Angļu valoda	Latviešu valoda	Matemātika	Sociālās zinības	Ģeogrāfija
DK 2. vidusskola	5 (OL)	1 (OL), 2 (AL)		1 (AL)	2 (AL)
Nīcas vidusskola	1 (OL)	1 (OL)
Cīravas tehnikums			1 (OL)
Aizputes vidusskola			1 (AL), 2 (OL)
Priekules vidusskola			1 (OL)
Vaiņodes vidusskola			1 (OL)
Grobiņas vidusskola			2 (OL)

AL – augstākais līmenis
OL – optimālais līmenis

Avots: VISC

Es domāju tā: Ko darīt, ja bērns negrib iet uz skolu?

Igors Sarokins – strādā:

– Vajadzētu morāli palīdzēt, virzīt, aizraut. Ieinteresēt un stimulēt. Tas ir jādara vecākiem, nevienam citam. Obligāti vecākiem, vecvecākiem.

Daudz jārunā ar bērniem, jāveicina interese par mācībām, jo bērni pēc dabas ir zinātkāri. Jāsaka, ka izglītība ir svarīga dzīvei nākotnē. Reizēm pret kādu vajag īpašu stingrību, cietsirdību gan ne.

Valērija Neja – pašnodarbināta pedagoģe:

– Vissvarīgākais, kā pieaugušie bērnu motivē mācīties un runā ar viņiem. Atbalsts un sarunas ir vissvarīgākais, jo bērni mēdz būt dažādi.

Nedrīkst aizmirst, ka mēs katrs, arī pieaugušie, iekšēji tomēr esam bērni. Var padomāt, kā man patiktu, kā ar mani runātu, kas man palīdzētu.

Jāsaprot, kas tieši slēpjas aiz nepatikas apmeklēt skolu. Varbūt palīdzētu iespēja mācīties daļēji attālināti.

Andrejs Semikins – strādā:

– Nezinu! Grūts jautājums. Kaut kā jāpiespiež iet uz skolu. Pierunāt. Teikt – ja iesi uz skolu, tad būsi gudrs.

Pats savulaik arī mēdzu kavēt stundas. Kā visi. Tētis bija stingrs. Tagad jau tā nedrīkst darīt, kā viņš darīja… Vai pēriens palīdzēja? Tikai uz kādu laiku.

Jānis – strādā:

– Mani pašu kādreiz mācīja tā – blinkš pa ausi, un kārtībā! Taču tas nestrādā. Rodas spīts. Tagad man pašam mājās tāds pats piemērs. Uz skolu nelabprāt iet, uz treniņiem arī ne. Tikai telefons vai televizors.

Nezinu, kā būs uz priekšu, bet risinājums jāatrod.

Sigita Meļķe – atvaļinājumā:

– Jāieinteresē. Vajadzētu būt tā, ka vecākiem ir labas attiecības ar atvasi. Viņi zina un pazīst savu bērnu, viņa raksturu, un tad attiecīgi jārīkojas, jāatrod motivācija.

Skola nebūs tā, kura piespiedīs kādu mācīties. Vecākiem tas jāsaprot. Tikai no vecākiem atkarīgs, kas notiek ar dēlu vai meitu. Bērns nav dzīvnieks, ko māca dresējot.