liepajniekiem.lv
Kultūras nozarē strādājošajiem viņa ir pazīstama, un, šķiet, jaunpienācēju savā saimē Liepājā uzņems silti.
Laiks pārmaiņām
”Atsaucos uz konkursa sludinājumu, jo kaut kur sevī iekšēji es jau ilgāku laiku domāju, ka mūžīgi nevar atrasties tajā vienā karjeras punktā. Noteikti ik pa laikam ir kaut kas jāmaina.
Tas ir objektīvi, jo es jau ļoti ilgi strādāju Kultūras ministrijā un arī valsts sekretāres amatā,” savu motivāciju portālam skaidroja D. Vilsone.
Viņa smaidot atzīst, ka
”šis sludinājums manī tiešām sacēla veselu iekšējo vētru”.
”Liepāja ir ļoti spilgta pilsēta. Cilvēkiem, kuri ir ārpus Liepājas, leģenda par to kā kultūras avotu un radošu cilvēku dzimšanas vietu joprojām ir dzīva. Man šķita ļoti interesanti redzēt tuvumā, kā tas patiesībā top un veidojas.”
Ar Liepājas kultūras vidi viņai līdz šim bijusi galvenokārt profesionāla saikne.
D. Vilsone savulaik darbojusies Liepājas teātra padomē, bijusi kontaktā ar koncertzāli ”Lielais dzintars”, apmeklējusi pasākumus koncertdārzā ”Pūt, vējiņi!”.
”Arī tajos leģendārajos laikos, kad Latvija vēl tikai gatavojās kļūt brīva. Tāpēc man likās – jāpaskatās tuvāk, jāmēģina šajā vidē ieskatīties dziļāk. Salīdzinājumā ar citām pilsētām ārpus Rīgas kultūras vide Liepājā tiešām ir ļoti daudzveidīga.”
Aiziet no ministrijas pēc tik daudziem tur pavadītiem gadiem neesot bijis viegls lēmums,
taču tas esot lēmums, kam viņa gatavojusies. Uz Liepāju D. Vilsone pārcelsies oktobrī.
”Esmu apsolījusi ministram Nauri Puntulim, ka līdz viņa termiņa beigām, kas pienāks līdz ar vēlēšanām, es šo laika posmu nostrādāšu.
Man tas šķiet ļoti objektīvi un pareizi ir dot iespēju nākamā kultūras ministra sastāvam arī tad veidot savu jauno komandu.”
Karjerā nav soļu atpakaļ
Radniecisku saišu ar Liepāju D. Vilsonei neesot. ”Ja nu vienīgi esmu rados ar kultūru,” viņa pasmaida.
Līdzšinējā saikne ar pilsētu veidojusies profesionālajā darbā.
Priekšā esot izaicinošs un ļoti interesants posms, viņa vērtē.
”Man šķiet, ka profesionālā ziņā šis būs viens no dinamiskākajiem laikiem Liepājā, ņemot vērā to, ka nākamgad pilsēta būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Es strādāju programmas sagatavošanas kodolā, kad Rīga 2014. gadā nesa šo titulu, līdz ar to tā man būs unikāla iespēja – divas reizes būt komandā, kas pilsētā veido tik nozīmīgu Eiropas mēroga notikumu.”
Pēc D. Vilsones apstiprināšanas amatā izskanējis arī jautājums, vai pāreju no Kultūras ministrijas valsts sekretāres amata uz Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājas amatu nevar uzskatīt par soli atpakaļ karjerā. Viņa tā neuzskata.
”Karjerā īsti nav soļu atpakaļ. Manuprāt, tas vairāk ir mīts. Pats būtiskākais ir kustība.
Katrs jauns darbs ir jauna pieredze, jauni cilvēki apkārt un jauni darba uzdevumi.
Tas ļauj neieslīgt rutīnā.” Arī Kultūras ministrijā viņa visus gadus nav atradusies vienā amatā – mainījušās gan pozīcijas un pienākumi, gan projekti. ”Tieši pārmaiņas ir iespēja augt.”
Ar savu jauno komandu D. Vilsone vēl nav paguvusi iepazīties. Tas notiks oktobrī, sākot darbu. Ar līdzšinējo pārvaldes vadītāju J. Jirgenu ieplānota saruna.
”Gribu sagatavoties savam jaunajam darba cēlienam.”
Cilvēks, uz kuru paļauties
Pašreizējam Kultūras pārvaldes vadītājam J. Jirgenam bija liels prieks, uzzinot, ka konkursā izvēlēta D. Vilsone.
”Gadi Liepājas kultūrā ir daļa no manas dzīves, un man nebija vienalga, kurš šo darbu pārņem,”
viņš uzsver, atzīstoties, ka, runājot par Daci, izklausās saldi.
”Zinoša profesionāle, kura pazīst Liepājas kultūras telpu un cilvēkus. Viņai nebūs vajadzīga iesildīšanās,” atzīmē J. Jirgens.
Ar savu pēcteci sastrādājies dažādos periodos, arī tad, kad viņa vēl nebija valsts sekretāre.
”Ar Daci ir ļoti viegli sarunāties. Viņa no pusvārda saprot, par ko ir zvans vai e-pasts, saprot, kāpēc kāds jāatbalsta vai arī jāpasaka stings ”nē”,” viņš pastāsta.
Liepājas teātra valdes locekle Eva Ciekurze uzskata, ka D. Vilsone ir ļoti zinoša kultūrpolitikas jomā, kā arī valsts pārvaldes procesos, ”kas līdzšinējās pozīcijās ir bijis ar dažādu rezultātu, jo kā atbildīgās ministrijas ierēdne Dace ir pratusi iziet no jautājumiem, uz kuriem būtu gribējies arī godīgāku atbildi, bet tāda ir politika”.
Kopumā Liepājas kultūras attīstībai D. Vilsones vadība šķiet vērtīga, jo zināt otru pusi ministrijā noteikti ir ieguvums, lai sarunu vestu sev vēlamajā virzienā, domā teātra vadītāja.
”Arī pilsētas kultūras procesos redzu, ka ir sagaidāms jauns vadītāja rokraksts,”
viņa min, pieļaujot, ka nākamās vadītājas redzējums ir skaidri definēts un mērķtiecīgs, jo tāda viņai šķiet pašas Daces daba.
”Savukārt Liepājas teātris varētu būt ieguvējs.
Mūsu dienas kārtībā ir valsts teātru un Liepājas teātra nevienlīdzīgais finansējums, festivāla ”Teātris tuvplānā” nākotne un Mazās zāles būvniecība, kurā Daces Vilsones zināšanas un pieredze var dot lielu pienesumu,” pauž E. Ciekurze.
Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš D. Vilsoni personīgi pazīst jau vairāk nekā 20 gadus.
”Šo gadu laikā esam roku rokā strādājuši pie vairākiem Liepājas kultūras attīstības projektiem – kopā izcīnījām finansējumu koncertzāles ”Lielais dzintars” būvniecībai, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas piebūvei, Ausekļa ielas mūzikas skolas telpu rekonstrukcijai un citiem projektiem.
Dace ir profesionāle, kurai ir ļoti dziļa izpratne par kultūras nozari un publisko pārvaldi, bet tikpat svarīgi – viņa ir cilvēks, uz kuru var paļauties un ar kuru var vienkārši un lietišķi strādāt,” viņš norāda.
Vizītkarte
Dace Vilsone
- Kultūras ministrijas valsts sekretāre kopš 2018. gada;
- No 12. oktobra – Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja;
- Ilgstoša pieredze Kultūras ministrijā jau kopš 1999. gada;
- Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu mākslās, specializācija – Kultūras vadība un menedžments.
- Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, mācījusies mūzikas teoriju;
- Strādājusi Latvijas Televīzijas mūzikas raidījumu redakcijā 90. gados;
- Jaunībā dziedājusi profesionālajā kamerkorī ”Ave Sol”;
- Profesionālajā pieredzē ir NATO samita kultūras programmas koordinēšana, Rīgas Akustiskās koncertzāles projekta virzība, darbs Lielās Mūzikas balvas žūrijā utt.
- Līdzdarbojusies nodibinājumā ”Rīga 2014”, kas īstenoja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
