Smakojošas, kaitinošas, vērtīgas. Liepājā ar katru gadu pieaug interese par jūraszāļu savākšanu
Šķiet, nav bijusi tāda vasara, kad kāds nepašķendējas par Liepājas pludmalē izskalotiem jūras mēsliem, kas rada netīrību un smaku. Arī nesen lietotnē “Liepāja” pašvaldībai izteiktas pretenzijas, ka pirms Senās uguns nakts pasākuma jūras krastā nebija savāktas jūraszāles.
liepajniekiem.lv
Taču, kas vienam traucēklis, citam “melnais zelts”, un ar katru gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kas ar Liepājas pašvaldību slēdz līgumu par jūraszāļu savākšanu pilsētas piekrastē.
Vasarā izskalotos jūras mēslus, galvenokārt brūnaļģes un sārtaļģes, savāc un no peldvietām aizved regulāri, pastāsta Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Viņš skaidro, ka jūraszāles vispirms sastumj kaudzēs, lai no tām iztek ūdens, un, kad aļģes apžuvušas, no tām vieglāk izkratīt smiltis un iekraut kravas mašīnās.
Līdz ar to samazinās vākuma kopējais apjoms, kas pazemina aļģu aizvešanas izmaksas.
To, cik daudz “melnā zelta” izmetīs pludmalē, iepriekš nav iespējams prognozēt.
Piemēram, 2019. gadā jūraszāļu liedagā faktiski nebija, līdz ar to nebija vajadzības organizēt to izvešanu. Savukārt 2022. gadā no Liepājas pludmales peldvietām kopumā izvesti 9300 kubikmetru jūraszāļu, un tas pašvaldības budžetam izmaksājis 45 792 eiro.
Mēsli liedagā vairākkārt vākti arī šovasar.
Komunālās pārvaldes pārstāvis norāda – lai arī jūras aļģu izskalošanās ar viļņiem un straumēm ir piekrastes dabiska parādība un to savākšana pašvaldībām nav obligāta, šis darbs uzlabo peldvietu apmeklētāju komfortu.
Jau izsenis zināms, ka jūras aļģes ir labs mēslojums dārziņos un apstādījumos. Liepājā iedzīvotājiem ir iespējams iesaistīties jūras dotās bagātības savākšanā bez maksas.
Tiem liepājniekiem un tuvāko novadu iedzīvotājiem, kuriem ir interese par jūras mēslu izmantošanu savu dārzu un citu zaļo teritoriju mēslošanai un kuri vēlas pludmalē iebraukt ar auto vai citu tehniku, jāsazinās ar Komunālo pārvaldi, lai noslēgtu bezatlīdzības līgumu par jūras mēslu vākšanu.
Nīcenieks Aivars stāsta, ka jūraszāles vācot jau no 1994. gada un ar tiem mēslojot “visu kaut ko”. Raža nepārprotami esot labāka.
Viņaprāt, vislabākais laiks, lai dotos pēc “melnā zelta”, ir septembris un oktobris. “Tad jūraszāles ir kvalitatīvas,” teic vīrietis.
Liepājā interese par jūras mēslu savākšanu pieaug ar katru gadu – ja pirms sešiem gadiem tika noslēgti ap pussimts līgumu, tad pērn 145. Šogad līdz 30. augustam par iebraukšanu pludmalē, lai vāktu jūraszāles, noslēgti 36 līgumi, no tiem 6 elektroniski.
Lielāka interese sagaidāma rudenī, kad puķes būs noziedējušas, raža novākta un būs jāsagatavo augsne nākamajai sezonai.
Uzziņai
Liepājas pilsētas pludmalē savākto jūraszāļu apjomi un izmaksas
Gads | Apjoms (m3) | Izmaksas (eiro) |
2016 | 2408 | 10 809 |
2017 | 7773 | 34 893 |
2018 | 2586 | 14 605 |
2019 | 0 | 0 |
2020 | 3717 | 24 795 |
2021 | 5523 | 28 028 |
2022 | 9300 | 45 792 |
Kopā | 31 307 | 158 922 |
Noslēgti līgumi (izdotas atļaujas) ar privātpersonām par jūraszāļu savākšanu Liepājas pilsētas piekrastē
- 2017 – 53
- 2018 – 60
- 2019 – 48
- 2020 – 130
- 2021 – 126
- 2022 – 145
Avots: Komunālā pārvalde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.