Priecīgās un adrenalīna pilnās spiningošanas sezonas atklāšanas gaidas Liepājas ezerā un cerības sajust zaļsvārces spēku makšķerauklas galā makšķerniekiem aizēno papildus izdodamie 13 lati.

Ar cerībām makšķernieki gaidīja, ka varbūt šogad tiks atcelta prasība par licenci maijam makšķerēšanai Liepājas ezerā. Tomēr tā nenotika.

Netaisnība pret makšķerniekiem?

Pirms diviem gadiem MK noteikumi paredzēja, ka spiningot no laivas var ar 1. jūniju, izņemot licencētās makšķerēšanas vietas, kur ar licenci tas ir atļauts jau maija mēnesī, kad līdakas ir īpaši ēdelīgas un iespējamība tās dabūt uz āķa ir lielāka. Pagājušajā gadā tika pieņemtas izmaiņas MK noteikumos, kas atļauj spiningot un makšķerēt no laivas visās publiskajās vietās, jau sākot ar maija mēnesi. Tomēr licencētā makšķerēšana maijā Liepājas ezerā netika atcelta. Nolikums par to ir spēkā līdz 2011. gada 15. martam. Vasarā sāksies darbs pie jaunā nolikuma, tad arī tiks lemts, vai arī nākotnē vajadzēs licenci. Biedrības ”Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns stāsta, ka ”nolikums nerada pozitīvas emocijas, jo citur nav licencētā makšķerēšana, piemēram, Bārtas upē, bet, no otras puses, tajās ūdenstilpnēs, kurām nav apsaimniekotāja, zivju ir krietni mazāk”.

Makšķernieki uzskata, ka licences nepieciešamībai nav loģiska izskaidrojuma: ”Jau jāmaksā par gada licenci, makšķernieka karti! Saprotu, ka tad, kad maijā bija liegums makšķerēt no laivas un ja to gribēja darīt – lūdzu, maksā par  licenci un spiningo, bet tagad, kad tas ar likumu atļauts, vienalga jāmaksā? Lai vienkārši kāstu naudu?”, sašutis ir makšķernieks Ojārs.

Licences nepieciešamību Ē. Urtāns skaidro ar to, ka zivis šajā periodā labi ķeras un tā esot sava veida ekonomikas stratēģija – līdaku resursu sargāšana laikā, kad ezerā ierodas daudz vairāk zaļsvārču tīkotāju, kā arī ir nepieciešami līdzekļi ūdenstilpes apsaimniekošanai. ”Pašvaldībai ir jāmaina saistošie noteikumi, lai maijā licence nebūtu vajadzīga, bet šobrīd tas nav iespējams, jo darbojas vecais nolikums, nākamgad, iespējams, tas varētu mainīties. Ja būtu pārliecība, ka līdaku stāvoklis nepaliks sliktāks, malu zvejniecība tiks izskausta, tad noteikumi varētu mainīties. Neesmu tas, kas parakstīs noteikumus, bet es varu piedalīties ar viedokli. Tie, protams, ir ienākumi ezera apsaimniekotājiem, bet sliecos uz to, lai makšķernieks samaksā par gada licenci, un uz priekšu!”

Mūžīgais “kariņš”

”Var jau domāt par zivju resursu atjaunošanu, tad, lūdzu, iekasējiet no tīklotājiem un murdotājiem,” tāda ir makšķernieku pārliecība. ”Kapēc viņiem nav nepieciešama papildus licence maijam, bet makšķerniekiem ir? Viņi nopērk gada licenci un viss!” neizpratnē ir Ojārs. ”Pirms diviem gadiem tika izstrādāts Dabas aizsardzības plāns Liepājas ezeram. Tajā teikts, ka lielākais drauds ir makšķernieki. Tāpēc, ka makšķernieki apdraud murdotājus?” ironizē Ojārs. ”Vai apdraudam viņu biznesu? Viņi kāš tonnām zivis un tirgo, bet mēs tikai atpūšamies, bet jāmaksā par šo prieku vairāk!”

Ē.Urtāns stāsta, ka dienu dienā jādzird skarbi vārdi, zvejotāji tiek apsaukti zivju izlaupīšanā, izzagšanā. Citviet pasaulē šādus vārdus, raksturojot zvejniecību, pat mutē neņemot. Stāstītājs uzbur ainiņu kā Vācijā kādā ūdenskrātuvē pie baznīcas ar tīkliem zvejo zivis, pārstrādā un pārdod tirgū: “Tur zvejnieks ir cienījama profesija. Cik pie mums palikuši piekrastes zvejotāji? Liepājā tikai 2 organizācijas!”

Spiningotāji ir neizpratnē par to, ka murdotājiem zivju limitu nav, bet makšķerniekiem ir  – maijā mājās var nest 3 līdakas dienā. ”Kad izvelc zivi, tā ir sajūta, ko nevar apturēt, gribas atkal un atkal, bet, kad brauc ar laivu, kura ieķeras tīklos, kam piestiprināti vēl papildu tīkli un murdi, ar kuriem zivis tiek izķertas tonnām, nav jau žēl, bet es to neatbalstu. Ezeram vajadzētu būt atpūtai, nevis rūpnieciskai zvejai,” uzskata Andrejs Gržibovskis, makšķernieku veikala “Lielā Zivs” īpašnieks. Andrejs ir pārliecināts, ka ar tīkliem un murdiem izķer pārāk daudz zivju. ”Netaisnīgi šķiet, ka šī makšķerēšanas veida piekopējiem jāmaksā kapeikas, salīdzinot ar makšķerniekiem,” stāsta Andrejs.

“Zvejošanai ir citi MK noteikumi, zvejotāju pēc skaita ir mazāk nekā makšķernieku. Attiecīgi gadā Liepājas ezerā aptuveni 70 pret 2500. Galvaspilsētas zivju resursu pētnieku dati rāda, ka makšķernieku lomi Latvijā gadā ir līdz 1800 tonnām, bet zvejniekiem  – līdz 600, 700 tonnām. Zvejotāji maksā licenci par uzņēmējdarbību. Atpūta un profesija ir divas dažādas lietas”, stāsta Ē. Urtāns.

“Murdošana ir rūpnieciskā zveja, zivis drīkst tirgot, un ir jāmaksā nodoklis. Bez tam murdotāji vairāk ķer karpveidīgās zivis, nevis plēsīgās – līdakas, asarus. Kašķis rodas, ja cilvēks ierauga murdā zivis, bet viņam laivā nekā nav, rodas nelāgas emocijas, kas ir saprotams,” spriež E. Urtāns.

Noliks kātus

Daļa spiningotāju plāno maijā nelietot makšķerkārtu finansiālu apsvērumu dēļ.  Daļa dosies spiningot uz vietām, kur nav nepieciešama licence. Bet daļa tiksies Liepājas ezerā, ar cerībām, ka šī mēneša teorētiskais zivju ražīgums un izdotā nauda sevi attaisnos maktenā lomā!

Uzziņai

Makšķerēšanai liepājas ezerā, ja to vēlas darīt sistemātiski, nepieciešama – makšķernieka karte(10ls), gada licence(12 ls) + maija licence (vienai dienai – 3 ls, visam mēnesim 13 Ls)
Ja vēlas makšķerēt tikai maijā, nepieciešama makšķernieka karte un maija licence.|
Līdakai jābūt vismaz 50 cm garai, lai to drīkstētu paturēt.
Maijā paturēt var 3 zaļsvārces.
Plašāka informācija par makšķerēšanas noteikumiem  – http://www.likumi.lv/doc.php?id=202643

Šāds loms rūgtumu par atdotajiem 13 latiem varētu kliedēt.