Šodien Ministru prezidente Laimdota Straujuma, ieradusies vizītē
Liepājā, preses konferencē žurnālistiem solīja rūpēties, lai neiestrēgtu
jautājums par bankrotējušo uzņēmumu ”Liepājas metalurgs” (LM), kā arī pauda
cerību, ka Eiropas fondu līdzekļi vienmērīgi ļaus attīstīties ne tikai Rīgai un
apkārtnei, bet arī pārējiem Latvijas reģioniem. Savukārt, runājot par Liepājas
lidostas attīstību un autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža sakārtošanu viņa atzina,
ka iepriecināt nevar.

Galvenais L.Straujumas ierašanās iemesls bija ar pašvaldības
pārstāvjiem pārrunāt situāciju saistībā ar LM pārdošanas procesu un potenciālo
darbības atjaunošanas progresu. Tāpat L.Straujumas vizītes mērķis bija ar domes
vadību pārrunāt rīcības plānu Valdības deklarācijas īstenošanai, t.sk., par
finansējuma sadali Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Kā, atklājot preses konferenci, norādīja pilsētas mērs Uldis
Sesks, L.Straujuma vizītē Liepājā ieradusies, lai apspriestu vairākus valstiska
rakstura jautājumus. Kā būtiskākais no tiem – LM nākotne: ”Jo ir svarīga
uzņēmuma ātra un efektīva atgriešanās apritē.” Viņš skaidroja, ka apspriests
arī jautājums par Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi.

Runājot par LM, Ministru prezidente atzina, ka LM problēma
ir valsts mēroga problēma: ”Pārrunājām situāciju, kādā esam šobrīd.
Maksātnespējas administrators ir iesniedzis pārdošanas plānu, kas jāsaskaņo ar
kreditoriem, tajā skaitā – valsti. Šobrīd norit saskaņošanas darbs, un esmu
apsolījusi, ka nekavēsimies ne mirkli – tiklīdz būs panākta saskaņošana ar
kreditoriem un maksātnespējas administratoru, jautājums tiks likts uz valdības
sēdi. Tas varētu būt nākamajā otrdienā vai nedēļu vēlāk.”

Taujāta par pašas redzējumu saistībā ar LM nākotni, viņa
portālam skaidroja: ”Būtu ļoti labi, ja Metalurgs turpinātu darbu kā viens
nedalīts uzņēmums. Tas ir mērķis, ko šobrīd izvirzījušas visas puses. Jo ātrāk Metalurgs
atsāks darbu, jo tas būs lielāks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai.” Viņa
uzsvēra, ka jūnijā un jūlijā bijušie uzņēmuma darbinieki vairs nesaņems
bazdarbnieka pabalstus: ”Ja rūpnīca neatsāks darbu, tad būs 1400 cilvēku bez
ienākumiem. Tādējādi var rasties lielas sociālas problēmas. Tādēļ ir svarīgi,
lai uzņēmums atsāktu darbu.”

Taujāta par to, kā būs iespējams izmantot Eiropas fondu
līdzekļus, L.Straujuma skaidroja, ka trešdien panākta vienošanās, kas paredz,
ka 11.februārī valdība apstiprinās gan darbības programmas, gan partnerības
līgumu. Tāpat viņa skaidroja, ka 6.februārī bijusi Briselē, kur tikusies ar
vairākām augstu stāvošām amatpersonām: ”Lūdzu pēc tam, kad būs iesniegta
valdības apstiprinātā darbības programma, no Briseles puses paātrināt
izskatīšanu, lai pusgada laikā būtu iespējams nokārtot visas formalitātes. Latvija
šobrīd dala pirmo un otro vietu tempa ziņā ar Poliju, trešā ir Lietuva. Tātad
ejam straujā tempā uz priekšu.”

L.Straujuma skaidroja, ka darbības programmai seko konkrēti
pasākumi, un pauda cerību, ka kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministriju izdosies rast risinājumu, ”lai deviņas republikas nozīmes
pilsētas, neskaitot Rīgu, un 21 reģionālais centrs būtu apmierināti. Šeit ir
diskusija par kvotu principu, un es sliecos, ka vismaz lielākā daļa fondu tiktu
dalīti pēc kvotu principa, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Lai pilsētas varētu
nopietni plānot savu darbību ilgtermiņā. Lai nebūt jāasfaltē, bet pēc tam
jārauj asfalts nost, ieguldot komunikācijas. Neatrisināmu jautājumu es tur
neredzu. Kvotu princips bija arī šajā plānošanas periodā, un visas pilsētas
bija apmierinātas. Iespējams, nepieciešamas kādas korekcijas, bet pie tā
strādāsim.”

Ministru prezidente uzsvēra, ka viņas prioritāte šajā
plānošanas periodā viennozīmīgi ir ražošanas attīstība: ”Ja ir ražošana, ir
darba vietas, ir nodokļi un ir iespējas sociāliem pasākumiem. Otra prioritāte
ir izglītība. Neredzu, kā bez izglītības mēs perspektīvā valstī varētu
attīstīties.”

Uz portāla jautājumu, vai nav cerība, ka ātrāk par 2015.gadu
varētu sākties autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža, kas vārda vistiešākajā nozīmē
ir viena no Latvijas vizītkartēm, bet ir ļoti sliktā stāvoklī, Ministru
prezidente atzina, ka nav šajā konkrētajā jautājumā iedziļinājusies: ”Satiksmes
ministrijai ir plāns, kā kurš ceļa posms tiek atjaunots. Kad ceļu atjaunošanas
programma būs apstiprināta, Valsts var uzņemties atbildību un uzsākt fondu
apguvi. Par ceļiem šobrīd ir arī diskusijas ar Eiropas komisiju. 27% Latvijā
paredzēti ceļiem, un tā ir lielākā summa starp Baltijas valstīm, kaut Eiropas
komisija nav īpaši labvēlīga naudas piešķiršanai ceļiem.”

Jāpiebilst, ka vizītes laikā Liepājā Ministru prezidente
apmeklēja arī vairākus uzņēmumus, apskatīja ostu un lidostu, kā arī tikās ar
uzņēmējiem, lai ne tikai iepazītos ar paveikto, bet arī uzzinātu par pilsētas
vajadzībām.

Viņa atzina: ”Bija prieks redzēt Liepājas biznesa centra
attīstību, prieks par tiem uzņēmumiem, kas ienākuši Liepājā ar investīcijām no
Skandināvijas un Dānijas. Un arī par to redzējumu, ko, tiekoties ar
speciālistiem, guvu attiecībā par Liepājas redzējumu attīstībai kā kompleksai
pilsētas attīstībai – rūpniecības attīstībai, attīstībai kā kurortoloģijas
centram, ņemot vērā to, kas šobrīd pilsētā jau ir – Olimpiskais centrs, topošā
koncertzāle.”

Diemžēl, taujāta par valdības iespējamo atbalstu Liepājas
lidostai, L.Straujuma atzina, ka nevar liepājniekus iepriecināt: ”Eiropas fondi
no 2014.līdz 2020.gadam neparedz līdzekļus reģionālajām lidostām.” 

Pēc Liepājas apmeklējuma Ministru prezidente devās uz
Grobiņu, lai apmeklētu SIA ”Grobiņas ziedi” dārzniecību.

21Skatīt galeriju