“Liepājas domes deputātu starpā nav vienotības, nedzirdējām no Sporta pārvaldes vērā ņemamus argumentus, kāpēc nepieciešama skolu apvienošana, tāpat šķiet, ka šis jautājums ticis pasniegts sasteigti,” – šādus secinājumus pēc atklātās sarunas, uz kuru trešdien bija aicināti Liepājas Tenisa sporta skolas audzēkņu vecāki, tenisa atbalstītāji un domes deputāti, izdarīja Tenisa skolas atbalstītājs Juris Ledājs.

Un viņš, tāpat kā vairums citu vecāku, ceturtdien pulksten 8.30 ar raketi rokās dosies uz Liepājas domi, lai izteiktu atbalstu Tenisa sporta skolas saglabāšanai, jo pēc sarunas ne viena no pusēm savas domas nemainīja. Vai šāda rīcība ietekmēs deputātus, redzēsim pēc domes sēdes, kas sāksies pulksten 9, kad tiks izlemts Liepājas pilsētas sporta skolu reorganizācijas liktenis.

Sarunas sākumā Sporta komisijas vadītājs, deputāts Jānis Vilnītis atgādināja, ka saistībā ar to, ka valsts pārtrauca finansēt sporta skolas, turpmākās rūpes uzņēmās pašvaldība. “Bija jāreaģē ātri, jo finansējums saruka,” pastāstīja J.Vinītis. “Bija jāmeklē risinājumi, lai bērniem sports būtu joprojām pieejams. Un šobrīd vēlamies saglabāt visu, kas mums ir, arī tenisu. Pirms izlēmām kāds varētu izskatīties Liepājai pieņemamākais variants, tika skatīti citu pilsētu – Jelgavas, Ventspils, Daugavpils – modeļi.” Izskanējušais jautājums, vai šajās pilsētās tiek praktizēts šāds sporta veids, tā arī palika nesadzirdēts, jo diskusijas starp abām pusēm reizumis noritēja augstos toņos. J.Vilnītis uzskata, ja sporta skolu reorganizācijas projekts domes sēdē netiks apstiprināts, tad “vispār nebija jēgas sākt.” Viņaprāt, iecerētais ir jāīsteno līdz galam. Turklāt Liepājas dome ir atradusi iespēju piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, kas ļaus kortiem uzlikt jumtu, sakārtot ēku, kā arī veikt citus remontdarbus.

Taču ar to nav mierā ne Tenisa sporta skolas darbinieki, ne tās audzēkņu vecāki. Visvairāk viņos neizpratni raisa jautājums, kā tas var būt, ka Jūrmalas parka kortos nebūs neviena administrācijas cilvēka. “Kas notiks, kad tie, kas zog tenisa bumbiņas un kas vakaros izsaka aizskarošas piezīmes spēlētājiem, uzzinās, ka šeit neviena nav? Tikai bērni un treneri,” jautāja klātesošie. Turklāt, viņuprāt, šāda skolu apvienošana traucēs šī sporta veida attīstībai un bērni būs zaudētāji. “Kāpēc piedāvāts ir tikai šāds variants?” neizpratnē ir tenisa atbalstītāji. Viņiem pievienojās arī domes deputāts Luijs Fonteins. Viņaprāt, pastāv citi veidi, kā ietaupīt. “Laiks uzklausīt, ko cilvēki saka,” viņš sacīja. Arī deputāts Ivars Kesenfelds bija viņa pusē: “Nevienam nav tiesību pārvilkt svītru kortu vairāk kā 100 gadu tradīcijai.”

Pēc atklātās sarunas vecāku pārliecība par to, ka Tenisa sporta skolu nedrīkst slēgt un tas ir jānovērš, tikai nostiprinājās. “Mēs pielietosim visas protesta formas, kas vien būs nepieciešamas, lai saglabātu līdzšinējo kārtību,” brīdināja J.Ledājs, jo viņu pēc sarunas neatstāja iespaids, ka reoganizācija tiek veikta tikai reorganizācijas pēc.

Jau rakstījām, ka taupības dēļ četru sporta skolu vietā plānots atstāt tikai divas. Lēmuma projekts paredz, ka atsevišķas Tenisa sporta skolas un atsevišķas Vingrošanas sporta skolas pilsētā vairs nebūs.

Ne Sporta komisijas vadītāja, deputāta Jāņa Vilnīša, ne Sporta pārvaldes vadītāja Arta Lagzdiņa stāstījums nespēja pārliecināt klātesošos, ka sporta skolu reorganizācija ir nepieciešama.