Kamēr turpinās tiesvedība, nekādus būvniecības darbus, izņemot teritorijas sakopšanu un norobežošanu un zāles nopļaušanu, nav iespējams sākt. Lai gan juridiski tiesvedība nav šķērslis, lai izsludinātu konkursus par darbu veikšanu, pašreizējā neskaidrajā situācijā tas netiek darīts.

“HRC Libau” iesniedzis blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama lēmumu.

Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa noraidījusi lūgumu par Liepājas domes administratīvā akta darbības atjaunošanu saistībā ar koksa rūpnīcas būvniecību. Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneša palīdze Jana Petrenko informēja, ka pavisam šajā lietā saņemtas divas blakus sūdzības – viena no “HRC Libau”, otra no Liepājas pilsētas domes. Tālāk šo lietu turpinās izskatīt Administratīvajā apgabaltiesā Rīgā.

Pašlaik “HRC Libau” nogaida un cer, ka tiesvedība neturpināsies ilgi. Vienlaikus Povars uzsvēra, ka “tādas investīcijas gaida arī Igaunijā un Lietuvā”, un pārlieku lieli sarežģījumi var apdraudēt šāda projekta realizāciju. Tomēr, ja tiesāšanās pārāk neieilgs, komplekss, pateicoties jaunām tehnoloģijām, varētu sākt darboties 2013.gadā, kā tas sākotnēji plānots.

Jau ziņots, ka koksa rūpnīcu atbalstošā Liepājas domes lēmuma darbība iepriekš tika apturēta, jo tiesā bija saņemts pieteikums, kurā prasīts atcelt šo lēmumu.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) iepriekš norādīja, ka apgalvojums par lētāku siltumenerģiju ir pamatots. “To jums var apgalvot jebkurš enerģētiķis, ka, ražojot koksu, rodas blakusprodukts – rūpnieciskais tvaiks,” sacīja Ansiņš, piebilstot: ja šo tvaiku novada siltumtīklos, var panākt lētākas apkures izmaksas.

Ansiņš uzsvēra, ka par koksa rūpnīcas projektu bijušas piecas sabiedriskās apspriešanas. “Aptauja pašvaldībai sniedz papildu informāciju par liepājnieku viedokļiem attiecībā uz būvniecības ieceri, taču tās rezultāti nav izšķiroši, lemjot par pašvaldības atbalstu šai būvniecības iecerei,” skaidro Ansiņš. Pašvaldība ņem vērā arī iepriekš ietekmes uz vidi novērtējuma procesā notikušo sabiedrisko apspriešanu rezultātus, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu un citus faktorus.

Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā norādīts, ka nav konstatēti apstākļi, kas nepieļautu šī energokompleksa izveidi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tāpat norādīts, ka, veicot visus noslēguma ziņojumā paredzētos pasākumus, uzņēmuma darbībā tiks ievērotas spēkā esošo vides normatīvo aktu prasības.

Jau ziņots, ka apmēram pēc stundu garām diskusijām Liepājas dome pērn 16.decembrī ar 11 balsīm “par”, vienu – “pret”, vienam atturoties, nolēma atbalstīt akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas kompleksa būvniecības projektu, ko Liepājā plāno īstenot “HRC Libau”.

“HRC Libau” energokompleksa izveide paredzēta Liepājā, Pulvera ielā 6 un Pulvera ielā 8, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Uz dienvidiem no plānotā uzņēmuma teritorijas atrodas tekstiluzņēmums AS “Lauma”.

Energokompleksā paredzēts izmantot modernu akmeņogļu koksēšanas tehnoloģiju un kā blakusproduktu ražot siltumu.

Rūpnīcu projektē AS “Palast Architekts” sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu “Uhde Thussen Krupp Technologies” un “Siemens”.

Kompleksā plānots pārstrādāt 450 000 tonnu akmeņogļu gadā, saražojot līdz 0,3 miljoniem tonnu koksa, līdz 0,8 miljoniem kubikmetru tvaika un līdz 567 400 megavatstundu elektroenerģijas.

Par ogļu pārkraušanu noslēgts līgums ar uzņēmumu “Marilat”, lai izmantotu tā piestātni Karostas kanālā. 80% ogļu paredzēts pievest ar kuģiem, savukārt pārējās ogles – pa dzelzceļu no Krievijas.

Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darba vietu. Komplekss varētu sākt darboties 2013.gadā.

LETA