Šīs ikdienas neierastās ainas liek domāt par Latvijas situāciju pirms nu jau daudziem gadiem un priecāties par tik būtiskiem uzlabojumiem klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanā.

Taču arī mēs varam labāk, jo ik gadu dzīvnieku patversmēs arī Latvijā tiek iemidzināti tūkstošiem četrkājaino draugu, jo ne visiem pietiek vietas un, ne visiem ir izredzes kādreiz atrast mājas.

Maķedonieši sūdzas, ka klaiņojošo dzīvnieku skaits Skopjes ielās ir saistīts ar cilvēku nespēju saredzēt saistību starp savu nesterilizēto mīluli un klaiņojošo dzīvnieku problēmu, proti, nespēju uzņemties atbildību par savu rīcību.

Turklāt pēc pāris mēnešiem pieņemtais kaķis un suns kļūst par garlaicīgu apgrūtinājumu un tiek palaists Skopjes ielās.

Gluži kā pie mums, cilvēku bezatbildībai nav ne gala, ne malas.

Taču atšķirībā no Latvijas, Maķedonijā klaiņojošie suņu bari jau kļuvuši par bīstamu parādību ne vien pārgājienu entuziastiem kalnos, bet arī Skopjes tuvumā esošajos mežos dzīvojošiem savvaļas lūšiem, kurus klaiņojošie suņi mēdz saplosīt.

Un līdzīgi kā Latvijā arī šeit notiek nebeidzamas diskusijas par to, vai drīkst klaiņojošos kaķus un suņus barot un, vai tādējādi netiek veicināta viņu tālāka vairošanās. Visu strīdu karstumā aizmirstot, ka primāri vairošanos novērš dzīvnieku sterilizācija un atbildīga saimnieka rīcība.

Bet nezinu, kāpēc pie lielā dzīvnieku skaita pilsētās mums tīk vainot “kaķu tantes” vai citus cilvēkus, kas dažbrīd par savu pēdējo naudu nopērk dzīvnieku barību.

Atšķirībā no Maķedonijas Latvijā valsts atmaksā klaiņojošo dzīvnieku uzturēšanos patversmē pirmās 14 dienas, kā arī atbalsta ielas kaķu sterilizāciju un kastrāciju.

Savas apkaimes kaķus esmu sterilizējusi un tāpat devusi palīdzīgu roku citām apkaimēm. Bet problēma neatrisināsies, ja turpināsim novelt vainu uz “kaķu tantēm” un ignorēsim problēmas cēloni.

Cilvēku atbildības līmeni mainīt ir grūti, par to varam bezjēdzīgi ilgi pukoties. Bet tas, ko mēs varam tūlīt un praktiski izdarīt, ir pieteikt savus apkaimes kaķus ielu kaķu sterilizācijas programmai.

Dažas dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir aprēķinājušas, ka

septiņu gadu laikā viena kaķene un viņas nākamie pēcnācēji var radīt no 370 līdz 420 tūkstošiem kaķēniem.

Tas ir prātam neaptverams skaits un tas ir tas, kas pašlaik notiek Skopjes ielās.

Taču pie mums daudz kas ir paveicams, ja uzdrošināmies paši ņemt vadības grožus savās rokās un rūpēties par savu apkārtni.

Četri viegli soļi, kā vari iesaistīties un palīdzēt:

Lai pieteiktu kaķus programmai ”Noķer, sterilizē, atlaiž” elektroniski aizpildi pieteikuma veidlapu vietnē: pieteikumi.liepaja.lv, vai raksti iesniegumu Liepājas pašvaldības administrācijas Vides nodaļai, norādot adresi, aptuveno kaķu skaitu, kontaktpersonu, kas apņemas rūpes par kaķiem un telefona numuru.

Zvani dzīvnieku ķērājam pa tālruni: 26 660 552, lai vienotos par ķeršanas laiku.

Pēc pieteikuma vai iesnieguma iesniegšanas ir arī pašam iespējams nogādāt kaķi klīnikā, piesakot to kādā no veterinārajām klīnikām, ar kurām pašvaldībai ir līgums par bezsaimnieka kaķu sterilizāciju.

Ar klīniku sarakstu vari iepazīties pašvaldības mājaslapā.