Ap pusdienas laiku makšķerēšanai meta mieru trīs kungi no Lietuvas. Apkrāvušies ar iespaidīgām makšķerkātu somām, plastmasas spaiņiem un saliekamiem krēsliem, copmaņi vīlušies devās uz savām automašīnām. “Vispār nav nekāda loma,” viņi noteica.

Kaimiņi lietuvieši mūsu pilsētā ieradušies no Palangas un Šauļu puses cerībā nomakšķerēt kādu vēja zivi. Uz šejieni copēt viņi braucot katru nedēļu, taču arī pagājušonedēļ mājās esot devušies tukšā. “Būs jābrauc uz tirgu,” smejoties nosaka viens no lietuviešiem.

Ceļā uz autostāvvietu trijotne piestāj aprunāties ar vietējo makšķernieku Nikolaju, taču arī viņa spainis tobrīd ir tukšs un nebija ar ko padižoties. “Nekā nav!” nosaka vīrietis.

Laikrakstam Nikolajs pastāsta, ka viņu gan vēja zivis un jūras grunduļi neinteresējot, viņš gaida plaudi. “Taču laikam vēl ir par agru. Plaudis nāks tuvāk Līgosvētkiem,” saka makšķernieks, piebilstot, ka uz Ziemeļu mola katrs ķerot savu zivi un viņš par citu makšķernieku lomiem nemaz neinteresējoties.