Sestdien, 21.janvārī, liepājnieki un pilsētas viesi pulcējās jau trešajos Stinšu svētkos. Laikapstākļi lutināja, un kanālmala bija ļaužu pilna. Makšķerēšanas sacensībās nevienai no 30 komandām notvert stinti gan neizdevās. Komentējot rezultātu, ihtiologs Māris Olte, sacīja, ka ekstremālajos copes apstākļos, kādi bijuši šodien, jāpaslavē arī par notvertajiem stagariem.

Svētki sākās ar unikāla vides objekta – ledus skulptūras “Liepājas stinte” – atklāšanu, kuru veidoja mākslinieks Ainars Zingniks tandēmā ar ilggadējo pārinieci Zīli Ozoliņu-Šneideri. Darbs pie 3,5 metrus augstās ledus skulptūras sākts jau piektdien. “Ledu atveda pirms pulksten 12, uzstādīja un uzreiz arī sākām. Strādājām līdz aptuveni pus desmitiem vakarā. Šorīt sākām septiņos un pirms 11 pabeidzām,” pastāsta A.Zingniks. Telpiskais mākslas darbs izgatavots ar dažādu instrumentu palīdzību – kaltiem, elektrozāģi, elektrofrēzi. “Rīgā ir firma, kas speciāli skulptūrām ražo šādu ledu, vienīgā Baltijā,” atbild A.Zingniks, vaicāts, kur var tikt pie tik ievērojama lieluma ledus gabala, uz Liepāju attransportēts aptuveni divarpus tonnas smagi ledus bloki. “Daļu nogriezām, un

kopējais jau gatavās ledus stintes svars varētu būt pusotra tonna,” spriež mākslinieks.

Veidot ūdens iemītnieci neesot bijis grūti. “Zivīm vispār ir pateicīga forma ledus skulptūras veidošanā. Interesantas ir spuras, aste, zvīņas – elementi, kas ļoti labi spēlē ar gaismas efektiem.Visrūpīgāk nācās veidot galvu, tā bija sarežģītākā daļa, – lai izskatītos pēc stintes. Bija pienācis ihtiologs Māris Olte, paskatījās un atzina, – jā, galva ir pareiza. Par to man prieks.”

Apskatīt milzīgā izmēra ledus stinti A.Zingniks aicina šodien. “Domāju, ka būs arī svētdien, bet nu zivi atgādinās tikai nosacīti.” Jau brīdī, kad mākslas darbs bija pabeigts, mākslinieks konstatēja, ja zivs galva jau sāk pildīties ar plaisām, un tas ir dēļ saules.

Taču svētku centrālais notikums, protams, bija ziemas makšķerēšanas sacensības. Tajā sacentās 30 komandas, katrā komandā – divi cilvēki. Dalībnieku bija gan no dažādām Latvijas vietām, gan arī kaimiņvalsts – Lietuvas. “Fantastika ir tajā, ka piedalās arī tie, kas bija pagājušajā gadā un neko nenoķēra,” stāsta sacensību organizators Turaids Šēfers, priecājoties, ka tukšais loms nav tik ļoti apbēdinājis, lai nemēģinātu atkal. Taču šogad laikapstākļi bija līdzīgi kā pērn, un makšķerēt nācās no krasta. Dalībnieki gan bija labā garastāvoklī, novēroja T.Šēfers, un spriež, ka “varbūt ne tajā zivī ir spēks, bet pats process ir kaut kas vairāk”.

Gluži kā iepriekšējās reizes, sacensībās intriga saglabājas līdz pat beigām. Diemžēl, nevienam no sacensību dalībniekiem notvert stinti tā arī neizdevās.

Uzvarētāji tika apbalvoti par izvilktajiem stagariem, kas, sacensību patrona Māra Oltes vārdiem sakot, izvilkti ekstremālas copes apstākļos.

Dalītu otro vietu ieguva komandas “Asie āķi” un “Stintes lido”. Savukārt pirmo vietu dalīja komandas “Slapjie Kalēti” un “Lakstīgalu loms”. “Interesantāk, protams, būtu bijis uz ledus,” atzīst liepājnieks Jānis Lakstīgala, kurš ar tēvu bija apvienojies zem komandas ar nosaukumu “Lakstīgalu loms”. “Grūti pateikt, laikam veiksme palīdzēja uzvarēt. Pārgājām uz īso copi, un viss aizgāja. Ar izvilktajiem pieciem stagariem pietika,” priecājās liepājnieks, solot sacensībās piedalīties arī nākamgad.

“Pagājušā gadā man daudzi veci un pieredzējušo vīri nāca klāt un teica, lai beidzu muļķoties un sacensības rīkoju janvārī, nevis februārī. Šogad, kad sarīkojām janvārī, nācās klausīties, ka zivis taču jāķerot februārī. Varam jau domāt, kā būtu, ja būtu, bet iespaidot dabu nav mūsu spēkos,” spriež T.Šēfers. “Šķiet, ja Liepājā grib taisīt šāda veida sacensības, tad tās jārīko “uz sitienu”. Ir ledus, – bliežam! Protams, tad tam visam nevar pakārtot svētkus. Bet tiem, manuprāt, ir jānotiek, ņemot vērā, cik daudziem tie patīk.”

“Maigi sakot, – ļoti grūti,” tā copes apstākļus šodien raksturo M.Olte. “Izdevīgāk ir tad, ja sēž uz ledus, nevis makšķerē no krasta. Stinte ir diezgan kautrīga meitene. Vēl pirms nedēļas, no zivs viedokļa raugoties, te bija klusums, miers. Līdz ar to, protams, zivtiņa jutās drošāk. Tagad te ir viļņu čalas, šļaksti, straumes, liela gaisma, un zivtiņa bēguļo,” skaidro M.Olte. “Zivīm ir savi gājieni, tāpēc arī makšķerniekiem ir tik aizraujoši – mēģināt šos gājienus izštukot. Diemžēl, ledus stinte šodien ir vienīgā, ko varējām izburt šeit, uz zemes.”

Sacentās ne tikai pēc lomiem kārās komandas, bet arī – ēdāji. Zivju burgera ātrēšanas sacensības izvērtās aizraujošā pasākumā –

četri dalībnieki, starp kuriem arī viena jauna dāma – 19 gadus vecā Astra, sēdās pie galda, lai notiesātu vienu kilogramu smagu restorāna “Oskars” šefpavāra Rolanda Lukjanova gatavoto burgeru ar zivju pildījumu.

Izvēlējušies, kādu šķidrumu piedzert klāt, ēdēji pēc komandas ķērās pie varenā dubultplāceņa notiesāšanas. Ātri vien līderos izvirzījās liepājnieks Ginters Junausks, kurš galu galā arī izcīnīja ātrēdāja titulu un biļetes uz vasaras mūzikas festivālu. “Ar vieglu garu,” sacīja Ginters, vaicāts, kā viņam izdevās uzvarēt. Brokastīs neko daudz neesot ēdis, vien divas olas.

Stinšu svētkos bija padomāts gan par lieliem, gan maziem apmeklētājiem. Vecajā ostmalā varēja vērot aktivitātes ar Kanisterapijas Liepājas komandas suņiem, izbraukt ar elektrokartingiem, izslidoties uz mākslīgā ledus, baudīt muzikālus priekšnesumus, brīnumu teltī iet rotaļās ar nāriņu un pirātu. Tirdziņā savas preces piedāvāja amatnieki un dažādu garšīgu ēdamlietu ražotāji. Īpaši garas rindas veidojās pie tām tirdzniecības vietām, kur varēja nopirkt tikko uz vietas izceptas stintes. 

Pārsteigums šovakar ir sagatavots teātra mīļotājiem – īpaši veidotā teltī pulksten 19 varēs noskatīties izrādi “Bļitka”, kas ir tapusi režisora Dž.Dž.Džilindžera režijā, un galvenajās lomās būs Stinšu svētku vadītāji Kaspars Gods un Egons Dombrovskis.

Šis stāsts ir par divu vīriešu sarunu, kas sākās šķietami nespeciāli. Jānis un Zigmārs satiekas uz aizsalušā Liepājas kanāla – viens uz ledus dzīvo jau nedēļu, iekārtojis sev kārtīgu bļitkotāja telti, otrs – dodas pašam nezināmā virzienā pēc samērā vētrainas nakts naktsklubā. “Bļitkā” K. Gods atveido bļitkotāju Jāni. “Kurzemes Vārdam” viņš atzinās, ka pats bļitkojis nekad neesot, aktierim gan pietiekot ar profesionālajām iemaņām. “Bet bļitkotāji vienmēr nāk klāt un stāsta, kā vajag, tā ka es esmu procesā, mācos,” viņš iesmejas.

“Jau no paša sākuma, kad izrādi uztaisījām, mums bija sapnis to nospēlēt uz ledus,” atzinis aktieris K.Gods un teic, ka apstākļi Stinšu svētkos ir tam pietuvināti. 

Izrāde tiks spēlēta teltī blakus kanālam, tā tiks apsildīta, būs uzbūvēta skatuve un izvietoti krēsli. Un aktieris ar smaidu sola – ja kādam būs auksti, iedošot šņabi, “lai cilvēks justos kā cilvēks”. “Ceru, ka palīdzēs kaijas ar saundčeku, kāds bomžu kaķis ienāks iekšā,” K. Gods jau iztēlojas vakaru. “Mēs baigi īpaši gaidām šo pasākumu, gribētu lai to prieku mēs varētu izbaudīt kopā. Man liekas, tas būs baigi foršais pasākums.”

83Skatīt galeriju