Viņu mūžs sadega
strauji kā lāpa novembra tumsā, ar spožu liesmu izgaismojot Latvijas brīvības
ceļu, pa kuru, pateicoties 1919. gada varoņu pašaizliedzībai, varam soļot
joprojām. Toreiz, tikai pirms gada dibinātās valsts vēl nepieredzējušās armijas
jaunie karavīri, studenti, strādnieki un zemnieki, bargajās 1919. gada
novembra kaujās pret bermontiešu daudzkārt lielāko un labāk apbruņoto karaspēku
ziedoja savu dzīvību, lai nosargātu Dzimtenes brīvību.

Lāčplēša dienā, godinot Latvijas valsts
armijas uzvaru 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku, visā valstī
notika atceres pasākumi. Liepājā vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās
tradicionālajam lāpu gājienam, lai no Rožu laukuma dotos uz Ziemeļu kapiem, kur
vienojās varoņu atceres pasākumā.

Lāpu gājienā piedalījās pilsētas pašvaldības
pārstāvji, skolu jaunatne, jaunsargi, zemessargi, karavīri, pilsētas
iedzīvotāji – visi, kuri vēlējās ar iedegtās lāpas uguni paust pateicību
varoņiem, kas 1919. gada
novembrī nosargāja Latvijas brīvību. Šogad gājienā piedalījās daudz vairāk
cilvēku nekā iepriekšējos gados. Vairāki tūkstoši ļaužu ar aizdegtām lāpām
rokās orķestra maršu pavadībā nebeidzamā straumē plūda galvenās atceres vietas
virzienā.

Godinot Brīvības cīņu karavīrus, pie O. Kalpaka
piemiņas vietas Ziemeļu kapos sagūla ziedu kalni un tika iedegtas svecītes.
Piemiņas brīdi kuplināja mūziķis Daumants Kalniņš un koncertmeistars Tālis
Marhilēvičs. Pasākumu vadīja Liepājas teātra aktieris Sandis Pēcis.

47Skatīt galeriju