Nokūstot sniegam, daudzviet paveras rudenī nenopļautās zāles atliekas, kas liek aktivizēties kūlas dedzinātājiem. Pašvaldība atgādina – kūlu dedzināt ir stingri aizliegts!

“Dedzinot kūlu tiek apdraudēti cilvēku īpašumi, veselība un dzīvība. Dedzināšana nodara būtisku kaitējumu arī dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai. Tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi un citi sīkdzīvnieki un to mājvietas,” portālam norāda Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele.

Lai arī kūlas ugunsgrēku pilsētā ir mazāk un to skartās platības nelielas, šo ugunsgrēku bīstamība ir daudz augstāka, jo pilsētās ir daudz blīvāka apbūve un vairāk cilvēku.

Domes Vides un veselības daļa uzsver, ka kūlas dedzināšana rada piedūmojumu, kas ir kaitīgs cilvēkiem. Dūmi ir gāzu un dažādu izmēru cieto daļiņu sajaukums, kas izdalās augu atlieku un dažādu atkritumu degšanas rezultātā. Augu biomasa sastāv no atšķirīga daudzuma celulozes, lignīna, cietes, tanīna, fenola un citiem savienojumiem, kas sadegot veido dažādus ķīmiskos savienojumus – oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, ogļūdeņražus, ūdens tvaikus, cietās daļiņas un citus organiskus un neorganiskus ķīmiskus savienojumus. Dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošā materiāla sastāva, liesmas temperatūras un vēja apstākļiem. Ja kūlā atrodas plastmasas atkritumi, tiem degot izplatās īpaši kaitīgi dūmi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēku veselību. Vislielāko negatīvo ietekmi dūmi atstāj uz personām ar hroniskām elpošanas un sirds/asinsvadu slimībām, kā arī uz citām jutīgajām iedzīvotāju grupām.

Pašvaldība aicina arī vecākus un skolotājus izglītot bērnus par kūlas dedzināšanas iespējamajām sekām, pievēršot pastiprinātu uzmanības jautājumiem par ugunsdrošību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts 200 līdz 500 latu liels naudas sods vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.