“Mums ir viena vienīga vēlēšanās – lai vienreiz beigtos tas murgs ar pazudušo ūdeni!” saka tie Tosmarē, Spīdolas ielā dzīvojošie cilvēki, kas mitinās savulaik kuģu remonta rūpnīcas strādnieku vajadzībām celtajās somu mājās.

Kopš 2010. gada rudens par auksto ūdeni jāmaksā dubulti un pat vairāk. Cik esi patērējis pēc skaitītāja, tikpat lielu daudzumu apsaimniekotājs – uzņēmums “Liepājas Namu apsaimniekotājs” – aprēķina par ūdens zudumiem. Turklāt par pazudušo ūdeni jāmaksā dārgāk nekā par patērēto.

“Mēs nesatraucamies par patērēto ūdeni!” strikti saka ciematiņa iedzīvotāja Tamāra Jegorova . “Cik esi nomaksājis, par tik arī maksā. Taču es nesaprotu, kāpēc man jāmaksā par to, kas kaut kur mistiski pazudis?” Cilvēki arī nesaprot to, kāpēc pazudušais ūdens ir dārgāks par uzskaitīto. Ja par patērēto ūdeni jāmaksā 1,098 lati par kubikmetru, tad pazudušais vienu mēnesi maksā vienu latu un 66 santīmus kubikmetrā, citu – jau vienu latu un 87 santīmus. Kā tas var būt?

Tam, ka īstas kārtības ūdens aprēķinos nav, piekrīt gan “LNA” vadītājs Artis Rimma, gan arī uzņēmuma Abonentu nodaļas vadītāja Sanita Nīmane. “Bet mūsu rokas ir par īsām, lai šo situāciju atrisinātu,” bezspēcīgi saka A. Rimma, stāstot, ka ar uzņēmuma “Liepājas ūdens” vadītājiem vairākkārt runāts, ka ūdens zudumus vajadzētu sadalīt uz visiem patērētājiem – arī tām mājām, kuras neapsaimnieko “LNA”, un sporta centram “Tosmare”. Taču šī iniciatīva palikusi bez rezultātiem.

Viņš arī stāsta, ka “Liepājas ūdens” neatbalsta “LNA” ierosinājumu par skaitītāju uzstādīšanu pie katras mājas.

Par A. Rimmas apgalvojumiem, ka neesot iespējams panākt vienošanos, lai par ūdens zudumiem maksātu visi patērētāji, ir pārsteigta “Liepājas ūdens” Abonentu daļas vadītāja Ivonna Kozlovska. “Mums nav neviena oficiāla dokumenta no “LNA”, kurā būtu izteikta šāda vēlme,” viņa saka. Un paskaidro, ka patērētā ūdens uzskaite šajā ciematiņā notiek pēc abu uzņēmumu starpā noslēgta līguma.

Egona Zīverta

“Apsaimniekotājam nav vērts neko teikt par to, ka mēs esam neapmierināti par ūdens zudumu aprēķināšanu un to, ka jāmeklē noplūdes vietas – tas ir kā pret sienu: nekādas reakcijas!” ciematiņa iedzīvotājiem klāsta Vadims Pētersons.

“Redziet, te vīri atrada ūdens noplūdi,” rāda Tamāra Jegorova.

Mucas lietusūdens savākšanai Spīdolas ielas somu māju ciematiņā ir gandrīz pie katras ēkas, turklāt ne viena vien – no gaisa satecējušais ūdens dos iespēju ietaupīt naudu.

Rēķinā skaidri redzams, ka pazudušais ūdens, kas minēts kā ūdens starpība, ir krietni dārgāks par to, kas patērēts pēc skaitītāja.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 19. jūlija numurā.

 #kvards-20120719-10#