Uzņēmuma pārstāve Sarmīte Jēkabsone skaidro, ka pakalpojumu sniedzējam esot vairāki iemesli, kāpēc nākas celt tarifus.

Galvenokārt tāpēc, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifos iekļaujamās izmaksas ietekmējis degvielas, materiālu un pakalpojumu cenu palielinājums, kredīta procentu maksājumu pieaugums, kā arī pieaugušas personāla izmaksas.

“Pēdējos trīs gadus vērojama arī ūdensapgādes pakalpojumu apjoma samazināšanās tendence – sniegto pakalpojumu apjoms iedzīvotājiem samazinājies par 7,7 procentiem,” viņa norāda.

Pagājušajā gadā Liepājas ūdens” uzstādīja pašpatēriņa saules elektrostacijas, kas darbina notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un ūdensapgādes sūkņu staciju.

Tomēr šo saules elektrostaciju atļautā jauda sedz tikai daļu no vajadzīgā patēriņa.

Šogad investīciju plānā paredzēts sakārtot ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus  Ezerlīču, K. Barona, Zemeņu, Upeņu un citās ielās.

Ieviešot jaunas Eiropas Savienības regulas ūdenssaimniecībās, tām jāiegulda vairāk līdzekļu gan savā attīstībā, gan, lai izpildītu regulu prasības. Piemēram, no šā gada pašam uzņēmumam papildus trīsreiz gadā jāveic dzeramā ūdens audita monitorings, ko iepriekš nodrošināja valsts.

Dažas no šīm pieprasītajām analīzēm Latvijā nevar veikt, paraugi jāsūta uz ārvalstīm, kas procesu sadārdzina.

Iepriekš pakalpojumu tarifus palielināja 2022. gada decembrī, kad strauji bija augušas elektroenerģijas cenas.

Beidzoties valsts atbalstam sadales operatora AS “Sadales tīkls” izmaksu segšanai, tarifa celšana bija plānota arī 2023. gada 1. maijā, taču elektroenerģijas cenas biržā kritās, un SPRK apstiprināja par 10 procentiem samazinātus tarifus.

Uzziņai

“Liepājas ūdens” tarifi (bez PVN par m³)