Šogad Latvijā dzēsti 236 meža ugunsgrēki, no kuriem vairāk nekā puse izcēlušies pirmajos divos ugunsnedrošības mēnešos. Vairumā gadījumu mežu ugunsgrēki izceļas cilvēku neuzmanīgas un bezatbildīgas rīcības dēļ.

Dienvidkurzemes novadā ugunsnedrošajā periodā, divu mēnešu laikā, dzēsti desmit ugunsgrēki.

Kopumā šogad Latvijā izdeguši 200 hektāri meža zemes, no tiem jaunaudzes 66 hektāru platībā.

Aizvadītajos divos mēnešos Medzes pagastā fiksēts viens ugunsgrēks, kas noticis 25. aprīlī, izdeguši 0,14 hektāri. 11. maijā Gramzdas pagastā meži arī deguši vienu reizi, kad izdeguši 0,009 hektāri platības. Kalvenes pagastā dedzis 21. aprīlī un 25. jūnijā, kad kopumā posts izdarīts ceturtdaļhektāram mežu.

Visvairāk ugunsgrēku notikuši Grobiņas un Nīcas pagastos – katrā pa trim ugunsgrēkiem.

Grobiņas pagastā mežiem postījumi nodarīti 17. aprīlī, 9. maijā un 28. jūnijā, kad kopumā izdega 3,2 hektāri.

Nīcas pagastā ugunsgrēki, kad nopostīti 1,16 hektāri, fiksēti 3., 14. maijā un 27. jūnijā.

“Septiņi no šiem ugunsgrēkiem ir izcēlušies, iespējams, cilvēka neuzmanīgas darbības rezultātā, divos gadījumos bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, vienā gadījumā – mehānisko transporta līdzekļu iedarbības dēļ,”

norāda VMD pārstāve Vineta Vilcāne.

Galvenais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku neuzmanīga un bezatbildīga rīcība ar uguni.

Piemēram, 2021. gadā 88% gadījumu meža ugunsgrēki izcēlās tieši cilvēku rīcības dēļ, pārējos gadījumos ugunsgrēkus izraisīja zibens spēriens vai arī ugunsgrēku izcelšanās iemeslus neizdevās noskaidrot.

Ugunsnedrošajā periodā ikvienam iedzīvotājam, uzturoties mežā un purvā, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un citas darbības.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.