Amerikāņu žurnālisti apgalvo, ka Donalds Tramps sarunā ar Zelenski aicinājis Ukrainu pastiprināt triecienus Krievijas teritorijas dziļumos un pat jautājis, vai viņš varētu uzbrukt Maskavai.

Uz ko Zelenskis atbildējis: “Jā, protams. Mēs varam, ja jūs mums dosiet ieročus.”

Nākamajā dienā Tramps teica, ka viņš negrasās bombardēt Maskavu ar Kijivas rokām un ka viņš kopumā tiekot pārprasts.

Un kā vēl! Trampu kopumā nav iespējams saprast. Šodien viņš saka vienu, rīt citu, bet Baltais nams apgalvo, ka Tramps patiesībā domāja vēl pavisam kaut ko citu.

Un par ieročiem Ukrainai vēl nekas nav skaidrs. Ko īsti Amerika dos Ukrainai?

Ir zināms, ka ukraiņi lūdza “Tomahawk” raķetes – augstas precizitātes spārnotās raķetes ar aptuveni 1600 kilometru darbības rādiusu. Bet Trampa administrācija joprojām vilcinās.

Visi runā, ka ASV prezidents ir ļoti neapmierināts ar Putinu progresa trūkuma dēļ par vienošanos kara izbeigšanai.

Taču šodien viņš ir vīlies, un rīt viņš būs cerību pilns… veikt auglīgas sarunas ar Krievijas imperatoru.

Krievi smejas par Trampa jaunākajiem izteikumiem. Taču Kremlis kaut kādā ziņā ir apmulsis un iesprūdis.

Kad Tramps pasaka kaut ko labu par Putinu, Kremļa kontrolētajiem medijiem nekavējoties tiek dots norādījums rakstīt un pārraidīt tikai pozitīvas lietas par Amerikas prezidentu.

Bet, kad Tramps pauž neapmierinātību ar Putina rīcību, nekavējoties tiek dots rīkojums “dot virsū Trampam un viņa smirdīgajai Amerikai”.

Šajā sakarā Krievijas prezidenta svītas ideologi jau ir apjukuši: kādu Trampu viņu dzimtcilvēkiem galu galā “zīmēt”?

Daudzi saprot, ka Putins Rietumu spiediena ietekmē karu nepārtrauks un pārcietīs turpmākās ekonomiskās grūtības, tostarp draudus ieviest amerikāņu tarifus Krievijas naftas pircējiem.

Taču aiz visas šīs komēdijas ap Trampu slēpjas viena ziņa, ko reti kurš reklamē.

Kremlis nesen uzzināja, ka Teherāna ir nolēmusi atteikties no iepriekš panāktajām vienošanām ar Krieviju par kodolprogrammu.

Un Putins nojauš, ka Donalds Tramps varētu spēlēt dubultspēli:

no vienas puses, piedāvājot Krievijas vadībai organizēt darījumu ar Irānu un, no otras puses, tieši risinot sarunas ar Teherānu.

Tiešas vienošanās gadījumā starp ASV un Irānu sankcijas pret Islāma valsti tiks atceltas un papildu naftas apjomi atdzesēs tirgu, sagatavojot to iespējamām sankcijām pret Krievijas naftas piegādēm tieši pēc piecdesmit dienām.

Tādējādi Krievija būs spiesta vai nu piekrist pamieram ar Ukrainu, vai arī Tramps bez īpaša riska, ka naftas cenas pieaugs, ieviesīs solītās sankcijas un

Krievija piedzīvos ekonomikas un finanšu sistēmas sabrukumu ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām.

Ja šis plāns tiks īstenots, Kremlis nonāks vissarežģītākajā situācijā kopš kara sākuma. Un tad krieviem būs ļoti maz iemeslu smieties.

Oleksandrs Grinka, žurnālists