Esmu pārsteigts un vienlaikus lepns par viņu attiecībām. Es nezinu, cik gadus viņi ir precējušies. Manuprāt, tas ir bijis diezgan ilgs laiks. Desmit, divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit…

Esmu pārliecināts, ka visu šo gadu laikā viņiem ir bijuši grūti periodi, bet viņiem ir izdevies saglabāt siltumu, mīlestību un uzticību!

Varbūt kāds teiks, ka vectēvs ir slims un vecmāmiņa viņu vienkārši ved aiz rokas. Es to neizslēdzu. Bet… reiz vienam vectēvam jautāja, kāpēc viņš tik maigi apietas ar vecmāmiņu, ved viņu pastaigās, jo slimības dēļ viņa pat neatceras, kas viņš ir.

Uz ko viņš atbildēja: galvenais, lai es zinu, kas viņa ir.

Karš ir radikāli mainījis visu ukraiņu dzīvi un kļuvis par lielu pārbaudījumu viņu attiecību ciešumam.

Daudzas ģimenes ir izjukušas pārpratumu vai attāluma dēļ, jo tuvinieki ir pārcēlušies uz citām valstīm vai pievienojušies Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Un daži, neskatoties uz nemierīgajiem laikiem un nebeidzamajām Krievijas apšaudēm, ir satikuši jaunu mīlestību, apprecējušies vai nostiprinājuši savas attiecības.

Karš ir grūts pārbaudījums jebkurai ģimenei. Ne visi to var izturēt.

Un šis pārbaudījums ir vēl grūtāks tām ģimenēm, kurās abi – vīrietis un sieviete – ir militārpersonas.

Daži savienoja savus likteņus, satiekoties frontes ceļos, bet citi spēja kopā pārciest gūstu, izdzīvot un saglabāt mīlestību.

Tāpat kā, piemēram, jūras kājnieki Valentīna un Jevgeņijs. Dzīvesbiedri kopā aizstāvēja Mariupoli un kopā tika sagūstīti. Viņi gūstā pavadīja apmēram sešus mēnešus.

Vispirms sieviete tika atbrīvota, tad mēnesi vēlāk viņas vīrs. Visu šo laiku dzīvesbiedri neredzējās un neko nezināja viens par otru.

Pēc atbrīvošanās pāris izgāja rehabilitācijas kursu un abi atgriezās dienestā. Tagad Valentīna un Jevgeņijs gaida bērnu.

Jeļena līdz 2014. gadam bija apģērbu dizainere, un viņai bija sava apģērbu studija. Viņa joko, ka, pateicoties griešanai un šūšanai, viņai ir ļoti precīzs acumērs.

Tas viņu pamudināja kļūt par snaiperi ar iesauku “Belka” (tulkojumā – vāvere).

Viņš savukārt ir izlūks ar iesauku “Kot” (tulkojumā – kaķis). Frontē ir kopš 2014. gada. Reiz feisbukā viņš ierakstīja, ka viņa vienībai vajag snaiperi. “Belka” ieraudzīja sludinājumu. Viņa uzrakstīja. Tā abi iepazinās.

Vārds pa vārdam, vēstule pēc vēstules, apmācības un… profesionālas attiecības pārauga romantiskās. Un pēc tam – laulībā.

“Kaķi” un “Vāveri” salaulāja militārais kapelāns.

Laulātie ir gandrīz nešķirami un frontes līnijā līdz pat šai dienai. Pēc kara beigām viņi sapņo pabeigt mājas renovāciju un adoptēt vismaz divus bērnus.

Kijivas iedzīvotāja Lesja, Ukrainā populāru televīzijas kanālu direktore, satika savu mīlestību 2022. gada 25. februārī, pilna mēroga kara otrajā dienā, galvaspilsētas militārajā reģistrācijas un iesaukšanas birojā.

Tur viņa un viņas topošais vīrs Vlads līdz tumsai stāvēja rindā, lai iestātos Ukrainas bruņoto spēku rindās. Tagad viņi dien vienā vienībā.

Bataljona komandieris ilgi centās pierunāt viņus nedienēt kopīgā vienībā. Jo vīram un sievai nevajadzētu to darīt. Ja vienam kaut kas notiek, bērnam vismaz paliks otrs no vecākiem. “Nē,” viņi saka. “Mēs būsim kopā…”

Oleksandrs Grinka, žurnālists