Pavisam nesen uzzināju, ka vienā ciematā kāda vecmāmiņa veda savas kazas ganībās, kad Krievijas armijas dronu operators viņai uzmeta sprāgstvielas. Sieviete un viņas mājdzīvnieki acumirklī bija beigti.

Esmu vairāk nekā par simts procentiem pārliecināts, ka pats dronu operators priecīgi smējās, skatoties uz sievietes un viņas dzīvnieku asiņainajiem līķiem.

Sakiet man: kādus draudus šī vecā sieviete un viņas kazas radīja Krievijai? Nekādus! Tā ir Krievijas terora patiesā seja.

Un kā vispār var vest civilizētas miera sarunas ar necilvēkiem? Viņiem runas par cilvēciskajām vērtībām ir tikai tukši vārdi. Agresori saprot tikai spēka un baiļu valodu.

Piemēram, Tramps noteica sankcijas Krievijas lielākajiem naftas uzņēmumiem, un Krievijas līderiem uzreiz sāka degt pakaļas, krievu imperatoram steidzami nosūtot savu pakalpiņu Dmitrijevu uz Ameriku.

Tur, starp citu, sūtnis kārtējo reizi paziņoja, ka

Krievijas mērķis ir “izbeigt konfliktu”, nevis uguns pārtraukšana uz laiku, proti, pamiers, un piebilda, ka krievi apšauda tikai militārus mērķus.

Kad žurnālists viņam atgādināja par iznīcinātajām civilajām ēkām un nesen apšaudīto bērnudārzu Harkivā, Dmitrijevs atbildēja, ka militārās lietas nav viņa specialitāte.

Putins ļoti cer, ka varēs vēl kādu laiku Trampu vazāt aiz deguna. Bet ASV prezidents, šķiet, sāk atjēgties. Vai varbūt viņa palīgi beidzot atklāti pateica, ka Putins jūs uzskata par lohu.

Neoficiāli zināms, ka Tramps atteica Putinam telefonsarunu, kura tika pieteikta uzreiz pēc ASV sankciju izziņošanas. Un arī izreklamētā tikšanās Budapeštā pakārusies gaisā.

Putins joprojām cer, ka kaut kur frontē tiks panākts nopietns izrāviens. Viņš cer, ka Ukrainas pilsētas paliks bez elektrības un siltuma un ka Ukrainas sabiedrība pieprasīs miera līgumu uz jebkādiem noteikumiem.

Diktators cer, ka Tramps vēlreiz uzķersies uz Krievijas solījumiem par kaut kādiem superprojektiem.

Krievija vasaras-rudens kampaņā frontē nesasniedza nekādus stratēģiskus mērķus. Būtu saprotami, ja Krievija tagad, kad viss nav tik slikti, kad vēl nav par vēlu, paņemtu karā tik ļoti nepieciešamo atelpu.

Taču gudri cilvēki saka, ka miera sarunas, visticamāk, nesāksies, jo Krievijā darbojas cita loģika.

Pirmkārt, nav iespējams vienkārši izbeigt karu. Miljons līgumkareivju un jauniesaukto nevar palikt bezdarbībā frontes līnijās vai vienkārši tikt nosūtīti mājās.

Tur viņi izpostīs visu Krieviju, tāpat kā 1917. gadā.

Otrkārt, karu nevar izbeigt, nesasniedzot vismaz kaut kādus no “SVO mērķiem”. Kaut kas ir jāparāda masām un elitei, lai viņi redzētu, ka cars ir uzvarējis.

Tāpēc, visticamāk, viss, kas notika šajā vasarā un rudenī, turpināsies…

Oleksandrs Grinka, žurnālists