Iepriekš prioritārie vervēšanas mērķi bija pusaudži, alkoholiķi un narkomāni. Viņi no saviem kuratoriem saņēma tradicionālus spiegu uzdevumus, kuri bija šifrēti sociālajos tīklos, galvenokārt vietnē “Telegram”.

Vervētāji lika aizdedzināt militāros transportlīdzekļus Ukrainas pilsētās, uzspridzināt militāros vervēšanas centrus, iznīcināt dzelzceļa aprīkojumu utt.

Taču pēdējā laikā agresorvalsts specdienesti sākuši aktīvi “apstrādāt”… vecmāmiņas un vectēvus.

Piemēram, pavisam nesen Ukrainas operatīvie darbinieki ātri izsekoja 74 gadus vecu (!) diversanti no Kijivas. Krievi viņu savervēja šogad maijā.

Pie sirmgalves vērsās Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki, iepazīstinot ar sevi kā Ukrainas Drošības dienesta pārstāvjiem un… pārliecināja sievieti strādāt savas valsts labā.

Omīte no “kuratora” saņēma slēptuves koordinātas, paņēma no turienes paku ar spridzekli un nogādāja to kādā kafejnīcā Kijivas centrā.

Vakara sastrēgumstundā bija paredzēts uzspridzināt divus paštaisītus spridzekļus ar jaudu gandrīz 1,5 kilogramu trotila ekvivalentā, lai nogalinātu pēc iespējas vairāk cilvēku.

Krievijas aģenti arvien vairāk sākuši izlikties par Ukrainas Drošības dienesta darbiniekiem un cenšas pārliecināt cilvēkus, ka viņi veic uzdevumus savas valsts interesēs.

Vervētāju taktika ir nosūtīt pilsoņiem ar kurjeru starpniecību pavēstes, kurās pieprasīts ierasties uz nopratināšanu pie izmeklētāja saistībā ar kādu it kā atklātu krimināllietu.

Bet pensionārus bieži biedē ar to, ka viņi it kā pasūtījuši preci, kas ir aizliegta Ukrainā, vai pirkumiem izmantojuši Krievijā reģistrētu vietni –

un tādējādi finansējuši naidīgo kaimiņvalsti.

Kad cilvēks notic savai vainai, nezināmas personas piedāvā viņam palīdzēt izbeigt krimināllietu. Samaksa par to nedrīkst būt nauda, bet gan uzdevumu veikšana “Ukrainas valsts labā”.

Uzdevumi var būt dažādi: sekot kādam, pārvadāt nezināmus priekšmetus no viena punkta uz otru, pārskaitīt naudu uz karti, kas it kā ir “labdarības palīdzība Ukrainas bruņotajiem spēkiem”, izgatavot sprāgstvielas no improvizētiem līdzekļiem, aizdedzināt automašīnu vai administratīvo ēku vai veikt citu sabotāžas aktu.

Tomēr dažreiz vecāka gadagājuma cilvēki sadarbojas ar krieviem nevis baiļu vai naudas, bet gan ideoloģisku iemeslu dēļ.

Tieši vienu šādu vectēvu, kurš raudāja pēc “labajiem padomju laikiem”, nesen identificēja Ukrainas drošības dienestu operatīvie darbinieki.

Pensionārs bija ziņotājs, un viens no objektiem, ko viņš uzrādīja, atradās… tikai 50 metru attālumā no viņa mātes mājas.

Oleksandrs Grinka, žurnālists