Viņš bieži kontaktējās ar krievu karagūstekņiem, un gandrīz visi teica vienu un to pašu: viņi no Putina režīma vēlas vienīgi naudu, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli.

Turklāt neviens nepieminēja kādus ideoloģiskus motīvus, ticību augstākām vērtībām vai augstiem mērķiem. Tikai kredīti, parādi, nabadzība un nepieciešamība audzināt bērnus.

Izrādās, viņi ieradās nogalināt mūsu bērnus, lai varētu audzināt savējos! Tieši tāda ir realitāte.

Krievi mierīgi turpinās slepkavot ukraiņu vecākus un bērnus, atņemt mājas, gulēt svešu ļaužu gultās un pat valkāt mirušo drēbes. Viņi nedomā, ka tas ir pretīgi vai nepareizi. Viņu iestādes deva attiecīgu atļauju, tāpēc viss ir kārtībā…

Nedomājot iebrucēji savām sievām uzdāvinās noslepkavoto ukraiņu māšu un meitu kleitas, bet saviem bērniem – lelles, ar kurām viņu nogalinātie ukraiņu bērni spēlējās.

Viņi pat ēstu no upuru šķīvja. Jo Kremļa cars un baznīca šādu rīcību ir svētījuši.

Viņi nāk, lai iekarotu, aprītu un apdzīvotu ukraiņu zemi. Kamēr Kremļa vadītāji mēģina skaidrot, kāpēc viņi uzbrūk un nogalina ukraiņus, zemākie iebrucēju slāņi vienkārši vēlas kļūt bagāti nogalinot un aplaupot.

Šī sabiedrība ir siseņu bars. Viņu mērķis ir virzīties uz priekšu par katru cenu, ieņemot jaunas teritorijas.

Katru dienu frontes līnijā var redzēt, kā viņi virzās uz priekšu nelielās 3–5 cilvēku grupās, rāpjoties pāri to cilvēku līķiem, kuri pirms dažām stundām centās iebrukt tajā pašā pozīcijā.

Nekādas jēgas, nekāda iemesla, vienkārši rāpjas, un viss.

No padomju maršala Žukova gaļas mašīnas šis karš atšķiras tikai ar to, ka tagad karotāji uzbrūk mazākās grupās, nevis lai iekarotu kilometrus, bet lai ieņemtu vairāku kvadrātmetru lielu pozīciju.

Dienu pēc dienas, metodiski – vilni pēc viļņa!

Bet ar kaut kādu vājprātīgu neatlaidību! Šeit nav ne miņas no individualitātes. Karavīrs izšķīst, kļūstot par daļu no bara, kurā daudzu indivīdu nāvi pat nereģistrē. Ir grūti izskaidrot, kāpēc viņi turpina ierasties, lai gan zina, ka tiks nogalināti.

Kā var kāpt pāri savu biedru līķiem līdz paša drošai nāvei? Starp drupām, kas atgādina Marsa ainavu!

Kādēļ? Kāda ir motivācija? Lai cerētu, ka no katriem simts deviņdesmit deviņiem viņš būs tieši tas, kurš izdzīvos? Un kļūs bagāts kolektīvās bezatbildības aizsegā un pārliecībā, ka par to nekas nedraud?

Jā, tā ir iebrucēju parastā dzīve! Un tas nemainīsies ne pēc moralizējošām sarunām, ne pēc pāraudzināšanas pūliņiem.

Turklāt viņi savā vājprātīgajā mentālajā stāvoklī jau domā par Eiropu. Viņi ir gatavi pūlī virzīties uz Rietumiem un tos aplaupīt.

Tāpat kā viņi laupīja un slepkavoja Bučā un Irpiņā, tāpat viņi vēlas laupīt un slepkavot Tallinā un Parīzē.

Oleksandrs Grinka, žurnālists