Pirms kāda laika divus ukraiņu karavīrus masīva Krievijas uzbrukuma laikā sagūstīja divi okupācijas spēku desantnieki. Bija spēcīga apšaude, un krievi pēkšņi ielēca ukraiņu pozīcijās ierakumos.

Droši izkļūt no tranšejas nebija iespējams – apkārt nepārtraukti lidoja droni, dārdēja artilērija un mīnmetēju uguns.

Tā viņi četratā vairākas dienas pavadīja patvērumā ierobežotā telpā! Viņi kopīgi ēda, runājās, mēģināja aizmigt…

Krievi ziņoja komandieriem, ka gūstā savākuši ukraiņus. Tad saņēma pavēli aizstāvjus nogalināt un virzīties tālāk uz priekšu. Bet krievu desantnieki to nedarīja. Viņi tomēr nolēma nogādāt ukraiņu karavīrus gūstā aizmugurē.

Bet, tiklīdz viņi atstāja tranšejas un sāka virzīties pretī savējiem, sākās spēcīga apšaude no pašu armijas puses. Krieviem uzbrukuma operāciju laikā ir aizliegts atkāpties!

Tad visi četri atkal atgriezās patvertnē.

Tad aktivizējās Ukrainas droni un artilērija, sāka efektīvāk darboties. Un pavisam drīz tika likvidēta visa krievu triecienvienība, izņemot šos divus, kuri sēdēja aizsegā ar ukraiņiem.

Un tad… sagūstītie ukraiņi piedāvāja tagad padoties pašiem krievu desantniekiem, apliecinot, ka ukraiņu komandieri nešaus ne savus, ne gūstekņus un dzīvības saglabāšana būs garantēta.

Krievi piekrita, jo nebija īpašas izvēles: viņu ieroču brāļi, ar kuriem bija devušies uzbrukumā, klusēja.

Sagadījās, ka vienīgo iespēju izdzīvot viņiem nodrošināja pirms tam sagūstītie ukraiņi.

Krievi atdeva ieročus un rācijas ukraiņu kaujiniekiem. Tie sazinājās ar savu komandu un izdevīgā brīdī nogādāja Krievijas iebrucējus aizmugures pozīcijā.

Tā kā krievu desantnieki uzvedās godīgi, nenogalināja mūsu karavīrus, padevās un sniedza vērtīgu informāciju, pret krieviem izturējās ar cieņu. Viņus pat nesasēja.

Ukrainas kara žurnālists Jurijs Butusovs, kurš pastāstīja šo stāstu, sacīja, ka viņš personīgi saticis šos krievu ieslodzītos un runājis ar viņiem. Un žurnālists cer, ka drīz varēs ierakstīt pilnu interviju ar viņiem un parādīt to visiem.

Lūk, cits stāsts. Vienā no pēdējām gūstekņu apmaiņām Margarita un Ruslans Vinogradi, māte un dēls, atsevišķi atgriezās no krievu gūsta.

Viņi nebija redzējuši viens otru trīs gadus!… Māte un dēls kopā pameta rūpnīcu “Azovstaļ” 2022. gada 17. maijā un kopš tā laika neko nezināja par otra ģimenes locekļa likteni.

Karavīrs uzskatīja, ka viņa māte jau sen bija brīvībā, un rakstīja viņai vēstules. Un tad… ieraudzīja mammu autobusā, kurā ukraiņi brauca uz apmaiņu.

“Es joprojām neticu… Jo man bija daudz tādu sapņu, ka esmu brīva un apskauju savus bērnus, savus radiniekus… Un tad, sešos no rīta pamostoties, sapratu, ka tas bija tikai sapnis… Tas bija ļoti smagi. Bet šodien sapnis ir piepildījās, es satiku savu dēlu,” ar asarām acīs stāstīja Margarita.

Oleksandrs Grinka, žurnālists