”2022. gada februārī Indijas studente Alija un viņas draugi studē Ukrainas pilsētā Sumi, lai iegūtu ārsta grādu. Pēc tam, kad Krievija uzsāk īpašo militāro operāciju, Indijas studenti no savas vēstniecības saņem rīkojumu atgriezties dzimtenē. Taču ukraiņu nacionālisti Sumos sarīko nekārtības un sāk medīt ārvalstu studentus. Alijai un viņas draugiem ir jāslēpjas un jācīnās par savu dzīvību. Pēc tam, kad Indijas valdība lūdz palīdzību, Krievijas militārpersonas uzsāk misiju, lai evakuētu Indijas studentus no pilsētas, kuru ir sagrābuši ”Azov” nacisti.”

Kā jums patīk sižeta pavērsiens? Precizēšanai: šī nav pasaka, bet gan it kā uz patiesiem notikumiem balstītas spēlfilmas scenārijs, kuras prezentācija nesen notika Maskavā. Tajā tika izvērtēti producentu un filmu kompāniju pieteikumi, kas pretendē uz valsts finansējumu.

Šim projektam ar nosaukumu ”Misija ”Ganga”” plāno piesaistīt Indijas kinozvaigznes, autori vēlas saņemt gandrīz pusmiljardu rubļu par šī murga iemiesojumu. Filmai pēc autoru ieceres vajadzētu iznākt 2024. gada janvārī un vienaldzīgu neatstāt nevienu.

Un tagad es paskaidrošu, kāpēc potenciālās filmas sižets ir vājprāts. Sumi ir mana dzimtā pilsēta, kurā esmu dzīvojis pēdējos trīsdesmit gadus. Tajā ir trīs lielas universitātes, kurās studē tūkstošiem ārvalstu studentu, tostarp, no Indijas. Un 24. februārī tā sauktajā īpašajā militārajā operācijā pilsētā ar bruņu tehniku iebruka Krievijas karaspēks, sākās kaujas un pilsētas bombardēšana.

Iedzīvotāji, arī ārvalstu studenti, bija patiesi šokēti un ļoti nobijušies. Vairs nebija iespējams izbraukt no pilsētas, jo to ielenca krievi.

Tie, kas mēģināja aizbēgt savās automašīnās, bieži tika vienkārši nošauti tieši uz ceļa.

Ārzemju studenti, tāpat kā visi, pēc katra uzlidojuma slēpās pagrabos. Bet vietējie iedzīvotāji centās viņus atbalstīt, palīdzēja, vāca siltas drēbes un medikamentus. Un, kad beidzot ar starptautisko vidutāju piedalīšanos tika panākta vienošanās par humāno koridoru (starp citu, pirmo Ukrainā kopš iebrukuma sākuma), vispirms no Sumi tika izvesti ārvalstu studenti.

Viņus 8. martā, riskējot arī ar savu dzīvību, izveda pašvaldības komunālo dienestu šoferi. Izveda, blakus neganti rēcot okupantu tankiem un gar ceļiem stāvot Krievijas karavīriem ar ieročiem rokās. Un ”nacistu barbaru” no pulka ”Azov” tajā laikā nebija un nemaz nevarēja atrasties Sumos, jo viņi bija gandrīz 700 kilometru attālumā…

Lūk, kāda ir pasaka un kāda ir patiesība.

Filmas autoru iecere ir tāda, ka miljoniem (pat miljardiem, ieskaitot Indiju) planētas iedzīvotāju vajadzētu noticēt šai pasakai.

Šī filma ir tikai mazs mehānisms no milzīgās propagandas mašīnas, ar kuru krievi vēlas apgriezt realitāti kājām gaisā un likt tai noticēt visai pasaulei. Viņi dzīvo šajā paralēlajā pasaulē un vēlas, lai tajā dzīvotu visa planēta.

Tādi ir šie glābēji. Viņi glābj visur, tikai viņu ”glābšanas operāciju” vietā vienmēr ir posts un bēdas.

Laimīgu Jauno gadu, liepājnieki! Ticiet tikai labām un gudrām pasakām.

Oleksandrs Grinka, žurnālists

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.