Ukraiņa skats no Liepājas: Rusifikācija. Jaunās vecās metodes
Tagad Krievija kultivē jaunu principu – tā ir sākusi masveidā ievest savus pilsoņus Ukrainas okupētajās teritorijās. Sola lielas algas. Tā, piemēram, vidējā alga Krievijā ir 76 tūkstoši rubļu, bet okupētajos reģionos piedāvā strādāt par 180 tūkstošiem rubļu mēnesī.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Daudzi autovadītāji, krāvēji, strādnieki lauksaimniecībā un celtniecībā un kalnrači darbam kalnrūpniecībā, kas pirmām kārtām norāda uz resursu zagšanu no okupētajām teritorijām.
Papildus darbaspēkam krievi masveidā ieved propagandas literatūru. Pārsvarā tās ir pseidovēstures grāmatas vai uzziņu grāmatas par Otro pasaules karu.
Kremļa vadītājs Vladimirs Putins nesen tieši paziņoja, ka “jauno teritoriju” bibliotēkām tiks iegādāti 2,5 miljoni grāmatu eksemplāru, uzsverot, ka “tas jādara pēc iespējas ātrāk”.
Jāatgādina, ka pirms tam īslaicīgi okupētajās teritorijās krievi vienkārši dedzināja ukraiņu bibliotēku un skolu grāmatas.
Starp citu,
pēdējo septiņu gadu laikā Krievija okupētajā Krimas pussalā ir ievedusi aptuveni 1 miljonu savu pilsoņu.
Tajā pašā laikā 100 tūkstoši Ukrainas pilsoņu, jo īpaši Krimas tatāri, bija spiesti pamest Krimu, bēgot no okupantu vajāšanas.
Kremlis tādējādi cenšas pussalu pārvērst par tā dēvēto “īsteno Krievijas teritoriju”, lai attaisnotu savu okupāciju.
Šādas tehnoloģijas mani nemaz nepārsteidz. Galu galā viņi atkārto pirms simts gadiem praktizēto.
Piemēram, Donbasā, ko Kremlis arī nemitīgi sauc par īstenu Krievijas teritoriju, kurā vienmēr esot runāts krieviski.
Pēc šausmīgā bada 1932.–1933. gadā, ko izraisīja komunistiskais režīms, šī Ukrainas teritorija zaudēja gandrīz ceturto daļu iedzīvotāju.
Daļa izmirušo iedzīvotāju tika papildināta, piesaistot darbaspēku. Galvenais reģions, no kura tas nāca, bija Krievija.
1933. gada beigās vien no turienes uz Ukrainu tika pārceltas kolhozu saimniecības, kas veidoja aptuveni 130 tūkstošus cilvēku. No Ivanovas apgabala vien Doneckas apgabalā ieradās 44 vilcienu ešeloni.
Tajā pašā laikā notika teritorijas rusifikācija. Jo Donbasā, īpaši laukos, toreiz lielākā daļa cilvēku runāja ukraiņu valodā.
Kolonisti tika izvietoti daudz labākos apstākļos nekā vietējie iedzīvotāji, kas palika pēc golodomora. Turklāt mājas, kurās jau bija apmetušies iebraucēji, neatdeva īpašniekiem, kuriem 1932. gadā izdevās izbēgt no bada un kuri 1933. gadā atgriezās mājās.
Tā ka krievi arī tagad neko jaunu nav izdomājuši… Izdzēst visu ukrainisko no zemes un atmiņām… Atšķirība tikai tā, ka vectēvu un vecvectēvu “varoņdarbus” tagad atkārto mazbērni un mazmazdēli.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
