Pavisam nesen autoritārās Ķīnas līderis steidza uz tikšanos ar Krievijas diktatoru. Vienojās par šāviņu un mīnu piegādi Krievijas armijai. Pirms tam cits autoritārs līderis – turks – devās lūgt Putinu atjaunot graudu koridoru.

Vai jūs tiešām domājat, ka Erdogans ir noraizējies par pārtikas krīzi nabadzīgajās Āfrikas un Āzijas valstīs? Viņam ir pavisam citi mērķi. Viņš jau sen lēnām, bet pārliecinoši zaudē svaru pasaules politikā, un ”graudu koridors” viņam ir lieliska iespēja atgūt godu un cieņu.

Vēl viena diktatoriskā audzēja Eiropas kartē – Ungārijas – premjerministrs pilnā nopietnībā teica, ka ir gatavs valdīt pār savu valsti līdz 2034. gadam. Godīgi sakot, es nebrīnos, ka tas notiks. Un Krievijas cars pieliks visas pūles, lai tam palīdzētu.

Bet pats cara vectētiņš neceļo nekur tālāk par savām skaistajām un plašajām teritorijām.

Neskatoties uz visu savu bravūru, viņš joprojām baidās, ka viņu ārpus robežas var arestēt.

Brazīlijas prezidents, starp citu, no valsts, kas arī ir tālu no demokrātiskas pārvaldības principiem, nesen skaļi paziņoja, ka nepieļaus Krievijas līdera arestu, ja viņš Brazīlijā nonāks G-20 samitā.

Es pat nerunāju par kartupeļu vectēvu Lukašenko, kurš gandrīz katru mēnesi dodas uz Krieviju atdot godu.

Bet ko tur prezidenti! Nesen kādas Vācijas pilsētas mērs ieradās Krievijā pastaigāties, uzdziedāt un uzdejot, skanot ”Katjušai”. Un viņam nerūpēja starptautiskās sankcijas, “vienotā un līdzsvarotā pasaules sabiedrības nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju”.

Dažkārt man šķiet, ka daudzi un dažādi valdnieki, sākot no milzīgu valstu prezidentiem un beidzot ar mazpilsētu mēriem, klusībā sapņo būt par diktatoriem. Galu galā tas ir tik forši –

prezidentūra vai mēra amats mūža garumā, miermīlīgs un paklausīgs elektorāts, visa pasaule dejo pēc tavas melodijas…

Kamēr šis cirks turpināsies, nekas principiāli nemainīsies attiecībā pret Krieviju un tās mūžīgo valdnieku. Kamēr pasaules politikas līderi turpinās apkampt Putinu, viņš tiks aicināts uz dažādiem forumiem, piemēram, G7 vai G20, sporta un mūzikas zvaigznes pelnīs naudu no paraugdemonstrējumu spēlēm un koncertiem Krievijas pilsētās, kamēr tirdzniecība ar Krieviju turpināsies kaut caur “kreisajām valstīm…

Līdz tam laikam Krievija ticēs, ka var nopirkt visu pasauli. Kāpēc šajā situācijā necīnīties ar Ukrainu?! Jā, tā cīnīsies ne tikai gadiem, bet gadu desmitiem. Kamēr zels dubulto standartu politika, tikmēr plauks Krievija, tās Putins un pēc viņa nosacītais Judins, Zjudins utt…

Tikai atteikšanās no visa, kas nāk no Krievijas, pilnīga izolācija un noraidīšana liks impērijas vadībai aizdomāties un pārdomāt savu eksistenci. Taču, šķiet, Rietumi tam nav gatavi.

Oleksandrs Grinka, žurnālists