Ukraiņa skats no Liepājas: Gāze un raķetes, maize un brīvība
Šonedēļ Ukraina atzīmē valsts Neatkarības dienu. Šis ir jau otrais gads, kad tas notiek pilna mēroga kara apstākļos. Krievijai vienmēr ir paticis atkārtot “Mēs esam brāļi!”. Tikai šis brālis ar vienu roku apskāva ukraini, bet otrajā rokās turēja nazi, kuru… ietrieca mugurā 2022. gada februārī.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Ar visu šo “bezgalīgo mīlestību” krievi vienmēr ir koncentrējušies uz savu īpašo vecākā brāļa misiju. Šim nolūkam viņi daudzus gadus ir izmantojuši medijus, kino industriju, šovbiznesu, grāmatas…
Gandrīz visa tās kultūras telpa ir strādājusi, lai demonstrētu krievu-ukraiņu kopienas eksistenci un vienlaikus norādītu uz Ukrainas sekundāro raksturu.
Visi “rupori” propagandēja krievu “izredzētību” un viņu kā “vecākā brāļa” unikalitāti.
Un tādā veidā viņi leģitimēja savas tiesības iejaukties Ukrainas lietās. Šķietami “nešķiramās vienotības” ar Maskavu, kopīgas vēstures, kopīgi lietotās krievu valodas, vienas kultūras un pareizticības dēļ.
Nu Krievija pat neslēpj savu mērķi – ”aprīt” Ukrainu. Un šim nolūkam tai ir nepieciešams aprīt arī Ukrainas vēsturi.
Viduslaiku Krievzemes, kuras centrā bija Kijeva, mantojums un mūsdienu Ukrainas zemes ir nozīmīgi Krievijas impērijas mīta elementi. Tāpēc arī Putins cenšas atņemt ukraiņiem tiesības uz savu pagātni un savu identitāti.
Un, lai ukraiņi vēl vairāk izjustu ”vecākā brāļa” mīlestību, krievi ilgus gadus atļāvās iejaukties Ukrainas vēlēšanās, attīstīja tur savus politiskos projektus, paplašināja savu aģentu tīklu, lai grautu valsts aizsardzības spējas, un pat šantažēja, draudot pārtraukt gāzes piegādi.
Un Ukrainas valdība gadiem padevās šai šantāžai.
Nesen ukraiņu žurnālisti atrada pierādījumus tam, ka Krievija apšauj Ukrainu ar tām pašām spārnotajām raķetēm ”X-55”, kuras oficiālā Kijeva nodeva Maskavai saskaņā ar 1999. gada starpvalstu līgumu apmaiņā pret parāda dzēšanu par patērēto Krievijas gāzi.
Kā lasāms publiskotajos dokumentos, Kijeva Maskavai nodeva 12 smagos bumbvedējus – astoņus ”Tu-160” un trīs ”Tu-95MS”, kā arī 575 spārnotās raķetes.
Par to Krievija norakstīja ukraiņiem parādu par gāzi 275 miljonu grivnu apmērā. Raķetes tika nodotas Krievijai, lai pēc 23 gadiem Krievijas armija tās pavērstu pret Ukrainu, iebrūkot tās teritorijā.
Lūk, tāda ir cena draudzībai ar ”vecāko brāli” un Ukrainas brīvības cena…
Un kā gan kārtējo reizi neatcerēties pagājušā gadsimta Ukrainas neatkarības cīnītāju vārdus.
Viņi teica, ka, ja cilvēki starp maizi un brīvību izvēlas maizi, tad galu galā viņi zaudē abus… Un šie secinājumi būs aktuāli dažādām tautām un dažādos vēstures laika posmos.
Oleksandrs Grinka, žurnālists